tik neizsakāmi sāpīgi. es jūtos nodota un piekrāpta. tad lūk kas ir garīgā krāpšana..kas ir wiens solis no fiziskās. jūtos tā itkā Wiņam būtu cita dzīwe, kurā man naw wietas. ka wiņi pus dzīwi ir bijuši kopā un tādi arī paliks. muļķības, ka wiņš wiņu nemīl, jo tad attiecības būtu beigušās. tikai ko darīt man? es mīlu wiņu wairāk par wisu pasaulē. un patiešām esmu pārliecināta, ka wiņš ir manas dzīwes wīrietis. bet tikpat labi es zinu, ka es nespēšu piedot wiņam, ja wiņš neturēs sawu solījumu. ja wiņš neizbeigs wisu ar wiņu. godīgi sakot es neticu, ka spētu to pārdzīwot. bet es zinu, ka newarētu sadzīwot ar to, ka wiņš nejūt pret mani to ko es pret wiņu un ar citu siewieti dalās tajā, ko wajadzētu dalīt ar mani. wiena lieta nekad nemainīsies- wai nu man wienai, wai nu wispār newajag.
es atweru acis un tā arī sapņoju. acīm atwērtām. mums ir 3 istabu dzīwoklis. tas jaunais, smukais. es atnāku mājās no darba. istabā sēž wiņš ar mūsu mazo. es paprasu wai bērniņš ir izmācījies un tad mēs ēdam wakariņas. nomazgājam mazo, noliekam gulēt. un paliekam atkal diwi wien. ejam kopā wannā. man ir pārsteigums. es gaidu otro zwēriņu.
tik bezgalīga mīlestība. siltums. gaišums un tuwums. tā bezgalīgā uzticība un sapratne. mūsu mazā pasaulīte.
un tad es pamostos. sapņiem lemts palikt tikai sapņiem. tad es saprotu, ka wiņam tas ir jau ar citu. lietas, kurās wiņi dalās. lietas, kurās man naw un nebūs wietas.
tik bezgalīga mīlestība.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |