Destroyer · of · worlds

Rudens. Pats pirmais Tavas pasaules sasalums, ar vēju pašā tās dvēselē. Vienīgais, ko aukstums vēl nav nogalinājis, ir pēdējā roze krūmā. Vienīgā roze, kuras slaido, tik smalki veidoto kātu nekad nav klājuši ērkšķi. Pārāk īpaša. Un Tu to nevari izturēt. Tu to nespēj. Tādēļ plēs tās lapas. Pa vienai Tu rauj tās laukā, liekot trauslajai sirdij, kuru nekad neesi domājis viņai esam, asiņot un šīm asinīm sajaukties ar Tavas sasalušās dvēseles asarām. Vai pienācis atkusnis ?? Nē. Nu tam vairs nepienākt.
Bet šī sāļā, tumši sarkanā sāpju un vilšanās masa lēni, lāsi pēc lāses, sasniedz zemi, kura to iesūc sevī pie vismazākā skāriena, kurš sajūtams tikpat maigi kā pirkstu gali, kas slīd pār Tavu maigo ādu. Tie paši, kuru dēļ iestājās rudens. Un Tu nesaproti, kādēļ.
Atbilde- jo man bija aukstas rokas.

kāds man vislaik pielien. es esot ļoti skaista. pati zinu! droši vari man to teikt, tu manās acīs nekad tāds nebūsi. tu esi un paliksi vien tārps, rotaļlieta, ar kuru paspēlēties. jā, tagad mans gājiens dzīvē, tagad spēlēšos es!

savādā vakardiena. hmm.

mīļum, kādēļ tā vajadzēja......

mani nodeva. nekas, atriebšos, lai nākamreiz padomā, ar ko sapinas. elementārs dzīves likums: ja tev mauc pa vienu vaigu, bliez pretī pa otru.
tas, ko vēl nesen vēlējos, lielos vilcienos ir piepildījies, taču laimīga neesmu. kaut kā pietrūkst. un trakākais, ka nezinu, kā.

un man atkal ir puisis. ne gluži ideāls, protams, bet tuvu tam. tomēr laimīga neesmu. pati nezinu, kāda esmu. vairs neko nesaprotu.
viss ir vienkārši nu,ai.

redzu visādus neikdienišķus kadrus. piemēram, šodien, mašīnā sanāca nobraukt tieši garām notriektam alnim. nabaga dzīvnieks.
šodien, sēžot ar paziņu Dzegužkalnā, mums garām vislaik skraidīja pilnīgi kails vīrietis un māja ar roku. vienkārši psc.

mani sapņi, murgi patiesībā, mani moca, arī šorīt pamodos, pusi no sižeta vairs neatceros, bet vienalga sajūtas palikušas.

vientuļi. bet tā jau ir mana problēma, nevienu citu tai nav jārausta.

mana nožēlojamība tomēr ir neizmērojama. uztaisīju viltus profilu.

nekādas ziņas nepadošana gandrīz 48 stundas pēc tikšanās izsaka visu, vai zinies.

pašlepnums neļauj kādam rakstīt.

!!!!!!es vairs nespēju izturēt to karstumu ārā!!!!!!

jau pamodos. patiesībā, tikai samiegojusies atvēru acis, aizgāju uz vannasistabu, atgriezos gultā un aizdomājos. ja būtu bez domām aizvērusi acis, būtu aizmigusi. bet nē.

"Izrādās, tas ir tik viegli, tikai roka jāpasniedz......". "Aadata"- lieliska izrāde, atstāja iespaidu.

šodien man garām ar riteni pabrauca kaut kāds kretīns, kurš centās iegrābties manā pēcpusē. es zinu, ka man ir pasaulē ideālākā pakaļa, bet tas nenozīmē, ka gar to drīkst grābstīties tādi morālie kropļi. bet nu ok, nežēlošos, vienīgais, ko es nožēloju, ir tas, ka laikus nepaguvu uzliet viņam uz galvas savas atvērtās kōlas bundžas saturu. viss. beigšu veltīt savas domas tādiem idiotiem, nav tā vērti.

pavasaris klāt,hormoni trako.

gribas sev iestāstīt,ka viss tā būs vienmēr. pirmīt fonā skanēja dziesma "Nothing is forever", varbūt viņiem taisnība.
kāda persona apjautājās par manām tābrīža vēlmēm. es teicu, lai nones man polārzvaigzni un bēniņos noķer melnu žurku. tikai tā nebūs. nekad tā nav. ir vien referāts šovakar, cerams, jel.
lohi visi.

svētdien aizbraucu uz Vakarbuļļiem. mjā, galīgi vairs neatgādina vietu kur pa vasarām pavadīju savu bērnību, piespiedu kārtā lai gan.
šodien jūdzos nost. samērā labs garastāvoklis.

tikko pamanīju,ka mana kāmene Lepra mirusi. R.I.P.