kaa vieniigaa zvaigzne kas mirdz pie debesiim...kaa saldaakais sapnis kas tik nereaals un ilgaas tiits...visskaistaakais vaards tik daudz reizes saukts...bet tikai klusums man atbild..

tava maigaa balss kas apbur un aiznes...tik taalu no realitaates kur vairs nevar just...izzuud saapes...uzplaukst atminjas..rosaas domas un veido iluuzijas...

tas ir kaa aizdegt sveci...un paar taas liesmu slidinaat roku...tik leeni un just uguni dedzinaam...tik maigi...tas ir kaa tavs pieskaariens..tik neticams ka gribas atraut roku...

ar stiklainaam aciim raugoties taalee...es sapnoju...es redzu tevi lai kur arii skatiitos...un uzplaiksnii atminju vilnis...

es sajuutu saapes kad paar mani taas kriit kaa stikla skembas...bet shiis saapes lietus caur tumsu noskalo...tas sapluust ar asaraam...manaam...

bet laiks iet...tik nepieluudzami aatri...un liekas ka tas visu izdzeesiis...bet tik un taa vienmeer paliek peedas...un kaada skemba ir manaa sirdii...paaraak dzili ieduurusies...

lasu un mēģinu saprast - diez kā tas ir, būt tev. diez kā tas ir, dzīvot tavu dzīvi.

Pati domāji?