Jūtos vienkārši lieliski, gan fiziski, gan morāli. Vienīgā morālā škrobe ir tāda, ka šķiet, ka pārāk daudz laika izniekots miegam.
Viss. Es dodos uz kino.

Cik dīvaini. Pārlapojot vecos meilus atradu senas reģistrācijas vēstules, kurās mans segvārds rakstīts pokemonu valodā. Cik stulbi. Atliek vien pabrīnīties par to, cik smieklīga spēju būt agrāk. Un nu? Nu es jūtos gatava atklāt jaunu, jau nopietnāk rakstītu blogu.