Strādāju. Raustās plakstiņš. Gribas siltiņu vakaru. Akal domāju, ka kko saprotu šodien. Neko es nekad nesapratīšu permanenti, viss atnāk un aizklīst enīvej. Dīvainākais ir tas, ka šodien tā dīvainā miera sajūta, kas man ir reti, gan jau, ka klusums pirms vētras.