25. Jūnijs 2010

• 25.6.10 12:42
• Man patīk tāda Rīga, klusa un mierīga, bez steigas ar pielijuša asfalta smaržu un suni, kas izkarinājis mēli iet pāri visām peļķēm, lai padzertos, ar bizbizmārīti uz tukša trolejbusa loga... tukšā, izberztā virtuvē aizpīpējot cigareti bez maz sāk likties, ka dzīve ir brīnišķīga. Un viss par ko satraucos ir tikai manā galvā - ko darīt ar darbiem, kā saremontēt savu psiho suni, ko es varu paspēt šovasar izdarīt, kas noticis ar manu vīrieti vai man ir sākusies paranoja, kāpēc notiek tā kā notiek, kas kā, kapēc... miers...krūze silta kapučīno un bišķi pagulēt, reto reizi tā, ka nav sajūtas, ka kautkas netiks izdarīts, ja gulēšu, pilnīgā mierā, atļaut sev atslābt un sapņot kautko vieglu un skaistu, lai pamostos ar smaidu, kas man tik sen jau bija vajadzīgs... klusums
  Tags: sajūtas
• 0 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu