6. Maijs 2010

• Vēl nedaudz...
• 6.5.10 07:46
• Vēss rīts, ezers aizmiglojies kautko slēpjās. Rīt viņi būs atpakaļ, rīt beigsies klusums. Šodien jātiek uz veikalu, jābūt Māmiņdienas koncertā... Ja godīgi, tad tā ne pārāk gribās atpakaļ pie savām lietām un vietām, turpināt no tās vietas, kur es mācījos kā izdzīvot, bet slēpties jau nevar, nav vērts... Šovakar pēdējais vakars, pabaudīšu mieru, nez vai arī kāds vēl atbrauks...
  Man liekas, es arī gribēšu māju mežā, tādu, kas elpo un dzīvo... Tādu skaistā, nelīdzenā vietā ar soliņiem un akmensdārziem. Ar vecu autobusu pagalmā, kurā rīkot ballītes, ar šūpuļtīkliem un pupu maisiem...Ar zilām rudzupuķēm, nokareniem vītoliem, saplēstu flīžu mozaīk-taciņām... Man liekas es tur saliktu visu, kas manī raisa emocijas un neviens manu eklektiku nesaprastu :) Kautkas jauns, kautkas vecss, kautkas zaļš :))) Un vēl tur kautkur dzīvos cilvēks, tāds uz kuru paskatoties lūpu kaktiņi savilksies uz augšu un pārņems patīkams miers, tāds ar kuru varēs kopā arī klusēt un neliksies, ka klusums ir neveikls, tāds ar kuru varēs vārtīties zālē un smieties arī tad, kad vecumu stereotipi vairs nešķistu atbilstoši. Uztaisīt brokastis, dzert tēju uz terases un vakaros gleznot banālas rozā debesis... māja ar baltām polsterētām sienām un durvju rokturiem tikai no ārpuses :D
  Tags: sajūtas
• 1 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu