21. Marts 2010

• 21.3.10 01:40
• Jau otro nakti guļu mežā projām no ierastās civilizācijas... pamostoties, nokāpjot pie ezera, ieejlpojot pavasara vējus un iekūpinot dienas pirmo cigareti...ne gluži viena, bet mazliet vientuļa ar daudzām bēdīgām domām, dažām iedvesmojošām, un kautkādu pilnīgu pārgurumu no dzīves...iedzerot vīnu ar kaimiņiem, parunājot par problēmām un budismu, par to kā būtu, ja būtu, un ko ar sevi darīt...mazliet dīvainu sajūtu šajās dienās, liekas, ka esmu samainīta, liekas, ka spēka nemaz nav, nevienam nevar ticēt un nekam nevar pieķerties, tikai jānomērķē un jāiet un nekam, nekam, nekad, nekad nevar ļaut sevi bremzēt...never ever again. un galu galā nez, bet man vajag šodien fizisku kontaktu... nu tā mazliet, tik cik kādu, kas saņurca un iečukst ausī, ka rīt būs skaista diena...
  Tags: sajūtas
• 2 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu

• 21.3.10 17:20
• Arā līst. Dzeru vīnu un mēģinu uzmest biznesa plānu. Vajag savākties.
  Tags: stuff box
• 3 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu