13. Februāris 2010

• 13.2.10 17:16
• nevar saprast uz kurieni, lai šodien iet, no vienas puses...gribās socializēties, no otras...ne pārspīlēti, un šodien tak visur laikam būs baigā burzma...jāpadomā...
  Tags: pārtī taim
• 0 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu

• Sliktie sapnīši...
• 13.2.10 22:39
• Uhh, pamodos bez elpas uzraujoties sēdus... Sākums nav svarīgs, beigās bija tā, ka Mārtiņš nez kapēc bija atsūtījis bildes ar visu ziepi, jo tjip nebija vada fočikam, lai pārkačātu. Bija kautkāds pasaciens ar veselu baru cilvēku un netālu pļava un bērzu birzs. Bik alkahols, noreibu no 1 glāzes, jo sen nebij lietots. Kike paņēma Mārtiņa fotoaparātu un teica, ka bik jāpabildē, sāka kā nenormāls sprinģot apkārt un vicināt fotoaparātu ik pa laikam nospiežot slēdzi. Es protams teicu, ka nav laba doma, jo tā haotiski lēkājot kautkur atsitīs un saplēsīs, viņš mēdījās un teica, ka es piesienoties sīkumiem, es savukārt, ka man ir pieredze ar sīkumiem, un moš lai noliek būs mieriņš, viņš turpināja... Ar to visu skraidīšanu viņu noķēru un mēģināju fočiku atsavināt, apkritām zemē zālē pie bērziem, viņš uzgāzies man virsū un cīnoties... un tad brauca Hoteikas miskastes mašīna, kurai sānā bija kautkāda lauksaimniecības kombainam raksturīgāka fīža - tjip milzīgi garš štrunc ar asmeņiem šitāds apm. , bet asmeņi savīti un plati āl araund. Bez elpas mēģināju Kikem pateikt, lai novācās, jo tā mašīna tulīt sametīs pakaļu un ar sānu pārplanēs mums pāri uzdurot īzī kā tādus cīsiņus uz iesma. Kike mēdījās un stulbojās un man neklausīja. Beigās vēl pateicu, ka viņš manī nekad neklausās un tapēc mēs viņa dēl tagad mirsim... pamodos, kad asmeņi jau bija kādu pusmetru pirms mums un mašīna slīdēja, un manā galvā bija doma, ka baigi nezmuki izkskatīsies, ja tur zālē pie skaistajiem bērziem būs izmētāti mūsu ķermeņu gabali... un pieņemu, ka to visu mana zemapziņa vilka ārā, jo bijām nenormāli saguruši un gulējām manā gultā skatoties seriāls, spriedām, ka jāceļās, jāieiet dušā un čučēt uz savu gultu, bet nekādi viņu nevarēju izdabūt ārā un protams, kad viņš atplīsa man blakus, līdz ar to mans vil pauers ar vairāk nebija tik spēcīgs, lai piesvemptos, un es aizmigu īgna uz sevi par to, un nav labi īgnam iet gulēt...
  
  Tags: sapnis
• 0 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu