22. Janvāris 2010

• 22.1.10 16:51
• Vakar naktī kautko ierakstīju un izdzēsu, sapratu, ka nedrīkst uz tāda emociju viļņa kautko rakstīt, jo tu mani pārpratīsi, kaut gan tas bija tikai mirkļa vājums, kam pretojos cik tajā brīdī varēju. Sajūta it kā kāds paceltu rokās un aiznestu, bet ir jāizraujās un jābēg. Zinu cik vienkārši man mainās emocijas un noskaņojums un cik viegli dažreiz mani ir ietekmēt. Tā ir mana vājā vieta no kā man jāuzmanās. Esmu apņēmusies mācīties no kļūdām un noturēties kājās līdz spēku izsīkumam. Es sev nepiedošu, ja neuzzināšu kas būtu noticis. Cik gan vienkārši ir izdarīt izvēles un tik žēl, ka nevar kā filmā noskatīties, kas būtu noticis, ja ietu pa ceļu B vai C... Vakar nekā nebija, tikai tukšums un klusums, gluži parasta diena...
  Tags: sajūtas
• 1 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu

• 22.1.10 22:09
• Rīt klusi piezagsies rīts
  Viņa negulēs šonakt nemaz,
  Acis mēģinot aizvērt domās.
  Par tukšumu, ko aizpilda vējš,
  Par krāsām, kas uznāk uz pāriet,
  Par sāpēm, kas plosa un plēš,
  Par klusumu domās.
  
  Rīt piezagsies rīts
  Un tas atkal būs svešs un cits,
  Tikpat sveša cik nakts bij šonakt.
  Lietus lāses, kas mirstot pret stiklu
  Izšķīstu briljantos mazos,
  Noslaukot vaigu miklu
  Viņa neļaus sev aizmirst...
  
  Rīt uzausīs saule
  Tik bāla un vientuļa slēpsies
  Un kosmoss varbūt būs pelēks.
  Viņam tāpat tas ir cits,
  Tik netverams liels un uzzīmēts
  It kā viņš viens pats tam tic...
  Tā it kā nekas to iztraucēt nevarētu...
  Tags: sajūtas
• Skan: artlibitums - "adriana"
• 0 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu