11. Septembris 2009

• 11.9.09 22:12
• Jāsecina, ka es kļūdījos - man nemaz nav hiperaktīvs suns. :) Man ir reaktīvs suns! (Atšķirībā no hiperaktīva suņa, reaktīvs suns ir tas, kas uz katru sīkāko notikumu savā apkārtējā vidē reaģē ar neparastiem enerģijas uzplūdiem. Piemēram, ja, vējam uzpūšot, kokiem nobirst lapas, suns uz to reaģē ar skraidīšanu apkārt, traku riešanu, lēkāšanu u.tml.) Šodien pēc speciālistes ieteikuma un savas izmisumā prātā ienākušās idejas iegādājos Miai uzpurni. Nez īsti tik kā darīt, būtu stulbi likt viņai staigāt uzpurnī pa ielu visu laiku... 1. Jo viņa ir cilvēkus mīlošs radījums, kas viņus tikai līdz nāvei grib sabučot; 2. Nekāda bumbiņu ķeršana un kociņu žļambāšana nesanāktu; 3. Jo viņai riebjās un tagad no malas izskatās, ka man ir nez kāds monstrs. Bet no otras puses īsti gaidīt, kad viņa sabiedēs vēl kādu rejot un lecot virsū nevar...Tapēc tāda bik neizpratne kā vispār tās lietas risināt...Moš kāds Te ir gudrs un var ieteikt, ko tādu, ko vēl neesmu dzirdējusi.
  Palasījos netā arī, ka bailīgums mēdzot būt iedzimts, nekādu citu izskaidrojumu īsti atrast nevaru, bet ir diezgan nervozi, ņemot vērā, ka viņa baidās: no cilvēkiem, kas skrien, viskautkā ripojoša (skrituļotājiem, miskastes konteineriem u.t.t.), kad atver lietussargu, veikala ledusskapjiem, plīvojošiem aizkariem u.t.t., būtībā no visa, kas ir +/- mazāk gaidīts vai tuvojās pārāk strauji, un katru reizi atvainoties cilvēkiem par to, ka mans suns raujās, staigā uz divām, rej un visādi citādi ar savu bailēs trīcošo grebeni ir tikai no viņiem nobijies un nomierināsies, paliek jau bik apgrūtinoši, vēl jo vairāk, jo tas nav pārāk patīkami tiem konkrētajiem cilvēkiem, nerunājot jau par tādiem, kuriem ir bail no suņiem...
  Tags: mia
• 10 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu