- 12.12.10 13:31
-
cilvēki runā, tāpat par neko, šķiet, ka viņos ir tukšums, tāds, ko izmisīgi gribētos aizpildīt, bet nevar atrast ar ko. Dialoga nav, katrs runā savā valodā, tādā, ko otrs nesaprot, varbūt kādam no viņiem liekas, ka tā ir saruna, bet patiesībā tikpat produktīva kā sarunāties ar tukšu, baltu istabas sienu, bez gleznām un dekoriem, varbūt tikai ar pulksteni, kas steidzinot tikšķ ātrāk saprast, to, ka tas viss ir bezjēdzīgi cerēt, ka izņemot vīzijas par otru viņiem nekā patiesībā nav. Tāda smuka uzgleznota glezna, uz kuru skatoties pat nav pārdomu. Vot tā kautkā.