- 31.8.10 16:03
-
tā skrienot un skrienot arvien vairāk sāk vajadzēt tos brīžus, kad var apsēsties pilnīgā meditatīvā mierā, aizdedzināt cigareti un iedomāties sevi citā laikā un telpā, būt kautkur prom no visa, kautkur, kur ir pļavas, kur mest kūleņus, kautkur kādā vecā čirku-rišu namiņā ar notrieptām krāsu rokām, tur, kur zvaigžņoti mākoņainas debesis liekas kautkas īpašs un viss ir citās krāsās... vot gribās brīvdienas vienk.