1

Dita von Teese

Burlesque

 

ne pa vsiam vienkārši, bet seksīgi

kādā bābu žurnālā lasīju, ka liela daļa ļaužu pārāk daudz strādā nevis naudas un varas dēļ, bet tāpēc,ka tā ir lieliska iespēja izvairīties no personiko problēmu risināšanas.

Kārtējā valsts brīvdiena. Es ap pusseptiņiem no rīta iekāpu autobusā, lai dotos uz darbu. Autobuss fakstiski bija tukšs, ja neskaita pāris gārdzošus un aizdzērušos jauniešus. sajūta dīvaina, ka es vispār vairāk priecājos par darba dienām nekā es priecājos par brīvdienām. ja tā padomā, tad, piemēram, milzīgu problēmu, kuras es negribu risināt man nav. ir noteikti problēmas, kuras es nezinu kā risināt, taču...ja pirms kāda laika kāds man teiktu, ka viņš vai viņa negrib ielaisties attiecībā, jo bail, ka sāpēs es smietos, smietoes arī tad, ja kāds man pateiktu, ka strādā labprātāk, nekā atpūšas, mīlējas tikai ar kādu, kuru mīl... smietos.

šodien es strādāju brīvdienā, man ir vesla varza puišu, kuriem esmu tikai draudzene. un, ja godīgi tās ir visērtākās attiecības pēdējā laikā, ja neskaita to, ka arī man ir ovulācija un gribās, lai kāds reizi mēnesi paņem mani, tad viss ir labi. man nesāp un bail man arī nav. es pietiekami sen neesmu pamodusies blakus nevienam, kura vārdu uzzināju tikai iepriekšējā vakarā. visa tāda pasākuma burvība zuda kādu laiku atpakaļ. pirmkārt, iespējams man negadās meistarīgākie eksemplāri, otrkārt, iespējams, ka es esmu pagalam nebrīva, sasaistīta vai man savulaik ir bijis daudz,daudz laba seksa. tie puikas ir bijuši tie, kuri zina labi, ja vienu pozu, izdomājuši, ka mana vienīgā erogēnā zona ir krūtis un visu savu mulsumu viņi pārvēš smieklīgā "izrādē", kurā viņi ir baigie varoņi, vēsie džeki, bet tas viss izskatās tā kā tas arī ir, proti, neveikli. draudzenītes ir stāstījušas apr labāko seksu mūžā tajā vienā vakarā...es tādu nezinu.

vai tad, ja es nestrādātu brīvdienās man būtu vīrietis ar kuru man būtu saturīgas satunas, zvilnēšana pie televizora, daudz laba seksa un viņš reizi dienā pajautātu kā amn klājas!?

visiem patīk ieskatīties pa otra vējlodziņu. jo pretīgāk, jo labāk! jo slimāk, jo patīkamāk! jo netīrāk, jo lielāka vēlme iebāzt niķīgo roku biksītēs.

man ļoti patīk ieskatīties citu vējlodziņos. tiesa gan es šad un tad jūtos slikti, ja viņi paši tos nav pavēruši. es labāk jūtos, ja kāds sāk stāstīt par savas privātās dzīves detaļām labprātīgi. toties man pašai, pašai man nepatīk stāstīt par to, kas notiek manos buduāros. kaut kad nesen pārlasīju kaut kādu bābu žurnālu un tur bija teikt, ka sievietes reti stāstīs par seksu detalizēti, ja tas ir bijis slikts. ja tas ir bijis labs, tad viņa izplūdīs neiedomajāmākajās detaļās.


vairāk kā skaidrs, ka katrai no mums "labi, ļoti labi, izcili" robeža ir ļoti atšķirīga, pat forma. Vienām piemīt tā superspēja gūt baudu pat tramvajā braucot, citas gadiem tielējas tumsā piesedzoties ar apjomīgām segām.

pēkšņi nozuda internets. darba datordžeks man kategoriski aizliedz raustīt vadus un spiest pogas, tāpēc nāčās samierināties ar wordu  un  solitāri. izdomāju, ka jāsacer vairāk kā 4 teikumi.

Man ir draudzene, patiesībā man ir diez gan daudz draudzeņu. Es nekad neesmu domājusi, ka tas ir kaut kas labs, jo visi jau zina, kā ir ar tām sievietēm. Vai viņai ir pieci vai deviņdesmit pieci būtība viena.Mēs viena otru mīlam, bet viena otru tik pat ļoti apskaužam, aprunājam iesakām viena otrai muļķības un melojam uz velna paraušanu. Nē, nē īstenībā ir arī atklātas, skaistas un patiesas attiecības, tikai cik ilgi un kāpēc. Agrāk vai vēlāk viena vai otra sāks nikni rūkt un kost.

ak, jā, draudzene! viņa nav slikta draudzne, iespējams, ka pat laba draudzene. es vienmēr tik daudz mācos, esot viņai blakus.pirmkārt, es mācos klausīties. pirmo reizi mūžā man ir bijis tik daudz jāklausās. otrkārt, es pirmo reizi mūžā saprotu cik niecīgas un nenozīmīgas ir manas problēmas. laikam jau tas liecina par manu abrīnojamo talantu ar visu tik galā daudz meistarīgāk nekā viņa, vismaz būtu jauki, ja tā patiešām būtu.iespējams sākumā man tas šķita negodīgi, bet pēdējā laikā es no tā gūstu kaut kādu slimīgu labsajūtu, jo man rodas sajūta, ka es it kā lidinos virs tā visa.

man ir draudzene, kura man duadz saka taisnību. tas mēdz būt aprbīnoajmi atsvaidzinoši un reīzēm pat labi, bet tas, likumsakarīgi, mēdz būt arī sāpīgi. viņa ir tā draudzene, kas gribētu, ali es esmu ļoti laimīga. viņai šķiet, ka es to esmu pelnījusi un vina mani vienmēr sargā no visiem, kas man varētu nodarīt pāri. tas ir patīkami, jo ir kāds, kas par mani domā, taču man šķiet, ka viņa pārāk daudz laba domā par mani.

man ir draudzene, kurai es esmu milzīgs noslēmus, lai gan patiesībā noslēpums ir viņa. es daru lietas, kuras viņa nekad neuzdrošinātos darīt, es pasaku lietas, kas izklausās citādāk, nekā viņa to jebkad ir dzirdējusi, bet tas ir tikai tāpēc, ka viņa ļoti tic Dievam, ļoti tic, ka cilvēkam jābūt tiklam. man patīk, ka viņa nekad man nepārmet. viņa nosmejas, viņa reizēm nesaprot, bet tas vienmēr ir tik jauki. tajos brīžos es vienmēr domāju, ka man ir žēl, ka neesmu tik tīra, balta un stipra.

man ir draudzene, kura pārāk daudz domā par to, ko citi par viņu domā. es arī daudz par to domāju, bet es reti sev kaut ko aizliedzu, jo es zinu, ka kāds kaut ko sliktu par mani padomās. ja godīgi es personīgi vairāk laika padomāju domājot, ko citi par mani padomās, nekā skatos apkārt un domāju par citiem cilvēkiem. nevar būt, ka esmu izņēmums. viņa tik ļoti domā par to, co citi domā, ka viņa izmšīgi cenšas iepazīties ar maniem draugiem, kas nav ar viņu pazīstami.

es, es arī esmu draudzene. iespējams, ka es esmu visliktākā no visām. es ne vienmēr saku, ko domāju, es ne vienmēr stāstu, ko domāju. reizēm es pasaku lietas, kuras nevajadz;ētu teikt un reizēm es dusmojos, jo manas draudzenes nedara to, ko gribu es. es dusmojos, ja kāda no viņām domā, ka esmu kaut kas mazāk labs, skaists un gudrs nekā viņas. es gribu būt uz vienas strīpas ar viņām. es gribu, lai viņas zvana man, kad viņām ir slikti, lai zvana, kad ar viņām notiek kaut kas labs.