1

guillemots - get over it

patrick wolf - magic position

the kooks - naive

the love guru - 9to5

Mythbusters 

gribētu paņemt un uzraksīt visu taisnību. uzraksīt, kā man sāp pasaules netainība, ka mīlestība kuce nenāk, ka naudas nav, ka laiks sabojājas, ka vielmaiņa sūdīga, ka viss tik labi garšo, par to, ka lubenēs salasos muļķības un staigāju apkārt cerot, ka kādreiz mani intervēs kāds glancēts žurnālītis, jo es būšu kādam izglābusi dzīvību.

jo dziļāk mežā, jo vairāk koku . es zinu, ka pēdējā laikā man nav bijusi pietiekama duka piecirst kājiņu un izdarīt kaut ko milzīgu, lai es sajustos dzīva. katru dienu galvenais nodzīvot laimīgu mūžu mantra kļūst arvien populārāka. katru dienu atsakos justies vainīga par kaut ko, kas man nepatīk, ko negribu darīt vai tieši otrādi. kāpēc ir slikti mietpilsoniski sapņot par vīru, bērniem un suni. un kāpēc Latvijas princesē tas princis meiteni kaunina par cigaretēm istabā.? pfff...

es zinu, ka neesmu īpaši skaista, gudra, talantīga un man kaut kā nav kauns par to.

Dick: I guess it looks as if you're reorganizing your records. What is this though? Chronological?
Rob: No...
Dick: Not alphabetical...
Rob: Nope...
Dick: What?
Rob: Autobiographical.
Dick: No fucking way

/High Fidelity/ IMDb

Ir meitenes, kuras klausās soul dziesmas, klausās bosa nova  un viņām piestāv, viņas var uzburt bildes no savas dienas. es klausos bare naked ladies un domāju..., ka, eu, tie džeki dzied par mani.

 

gribētu rozā puantēs aizjāt saulrietā vienradža mugurā, kad fonā dzied berijs vaits un viņam uz savām arfiņām piespēlē meža fejas. gaisā paceļas simtiem baltu dūju un sludinādamas mieru un saticību pasaulē, pārvēršas zelta putekļos.

ir grūti netrīties un nemitīgi nepārbaudīt e-apstu. varētu stundām ilgi skatīties bildes un tad stundām ilgi tās pārrunāt ar savu spoguļattēlu, jo tur viss ir tik skaisti, skaisti...neiespējami katru vārdu nepārdomāt un tad izdomāt, ko tas nozīmēja. nevar nedomāt par sīkumiem, jo tas ir vienīgais, kas man ir. un dažreiz arī ar sīkumiem pietiek.

that's life 

 

jennifer's body. cody diablo jauna filma! upd....un un un ir uzfilmets 'brødre' rimeiks.

vakar vakarā šovakara plāni izklausījās milzīgi cerīgi. gribējām ar brāli iet uz Inglourious Basterds(IMDb). Šorīt no rīta pamodos un sapratu, ka iet es nekur netaisos, rīt ir beidzot nedēļas nogale, kad es nestrādāju. nobāzēšos mājās un nenākšu ārā līdz svētdienas rītam. iespējams, ka no malas izskatās, ka amn nav dzīves...ai, lai jau tā izskatās. tā tad dienas kārtībā ir
The Vampire Diaries (IMDb)

pilnīgi nūģiski esmu samīlējusies visos vampīrtēmu seriālos un no grāmatnīcas atnāca ziņa,ka drīz pievedīšot kevina džeksona "bite:a vampire handbook" un diemžēl visas annas raisas (Intervija ar vampīru) grāmatas ir izpirktas. lūk, lūk, ja sākumā šķiet, ka seriāls ir pilnīga krēslas kopija vai vismaz aizdomīgi līdzinās tai, tad patiesībā ar pirkstu ir jābaksta stefānija meijere, kura savu grāmatu uzraktīja gandrīz desmit gadus vēlāk. es gan aizdomājos, ka patiesībā veidotāji grib līdzināties krēslai un kurš gan negribētu. toties vampīru dienasgrāmatas notekti nav par un ap vienu romāneli. šeit ir veseli divi seksīgi vampīri un neviens no viņiem nav ne līdz galam labs, ne līdz galam ļauns. tā tad rudens nebūs garlaicīgs.

Bones(IMDb) Vakar noskatījos jaunās sezonas pirmo sēriju. es ļoti labi zinu, ka ir grūti balansēt starp intrigas saglabāšanu, pietiekamu dinamiku un visu nūģisko infu un kaut kādu romantiku. piektā sezona un man jau ir apnicis. tik ļoti apnicis, ka atgriežos pie pamatiem un beidzot nopirku kathy reichs īsto stāstu par kauliņu. ļoti zinātniski...ummm....pārāk, bet ceļš no mājām uz darbu šķiet divreiz īsāks, bet beigt skatīties nevaru! ja nu paliek interesanti!
Svētdien,svētdien...the big bang theory atgriežas un Moonlight alex o'loughlin atkal strādā.

kādu dienu es sačervelēšos mazā un zeltaini brūnā graudiņā, mani ieliks mikroviļņu krāsnī un es uzsprāgšu un izskatīšos tā.

vispār es zinu, ka nedrīkst uz cilvēkiem dusmoties, ja viņi grb kaut ko labāku, kaut ko vairāk. es agrī gribētu gribēt, bet man nesanāk. es nevaru ziedot mirklīti labajūtas kaut kāda augstākā, labākā vārdā, kas patiesībā var nemaz nepienākt.

tad, kad didzis aizgāja viņš neko neteica. vēlāk teica, ka viņš neesot gribējis ģimeni ar mani, ka viņš vēl tik jauns, tik zaļš, ka jāceļo, ka jāmācās. patiesībā es ļoti sakautrējos,nē, es sajutos tā it kā es būtu stulbā vecene, kas grib viņu sagūstīt kredītu, netīru pamperu un vēmekļu važās un dancot viņam uz galvas, dēmoniski smejoties par viņa nebeidzamajām mocībām. labi, labi, brīvība tomēr svēta lieta.

aizgāja brīvību baudīt. daudzi jau aiziet, brīvību aliņā paslīcināt, ballītēs ar smukām meitenēm. pārmest jau nedrīkst, toties sajūta gan draņķīga!

jerry seinfeld's back!

ieskrēju darbā, izklepoju vārgu "čau" , ieskreju ģērbtuvēs, ieslēdzos tualetē un pilināju degunā ķīmiskos ārstējošos līdzekļus, nevis tās krāmu eļļiņas. šarlatānisms visi tie vārītie kastaņi un ķiploki nāsīs. un iesnu dēļ iet pie ārsta šķiet kaut kā stulbi. tās taču tikai iesnas! katru vakaru ar sāpošu galvu un pusi sejas lūdzos kosmosam, lai tas nebūtu kaut kāds deguna blakusdobuma iekaisums. visiem izrādās kaut kas līdzīgs ir bijis un daudzi manī rada paniku, stāstot visādas muļķības kā mājas apstākļos ir iespējams diagnositcēt tieši to iekaisumu.

iiw teica, ka skotijā es būtu nosaukta par traku. runājot par...sanāca kaut kā stulbi, droši vien pēc kaut kāda sestā šņabja vulgaris aizšļupstējos par didzi un atļāvos paziņot, lai viņš iet un dzīvo savu laimīgo dzīvi mežā, man reāli esot vienalga! skuju, nevajadzēja vispār runāt! šodien apskatu "draudziņu" galerijas, ieskaitot didža draudzenītes(pieļauju, ka mums nevajadzētu draudzēties, jo pa lielam es uz ielas tēloju, ka neredzu viņu, viņa tiešām ir miniatūra). jauna galerija, kur draudziņi un mīlnieki devušies pārgājienā pa mežiem, dubļiem un lietu, clearly tādā pārgājienā, kādā es NEKAD neietu.labi, tas vēl būtu sīkums, ja es neievērotu, ka tā dāma strādā un dzīvo valkā, VALKĀ. es zinu, tas ir stulbla-bla-blā, bērnišķīgbla-bla-bla...bet...bet,bet,bet...666. Ne jau manos mežos,ne jau manā miera ostā!

Tā tad es pieraušos kājās, un atdzīstu, ka man ir effing problēma, man tas traucē dzīvot un tas ir kaut kā nožēlojami,ka es cepos.

ir rudens un es atkal strādāju daudz. ražas laiks.

jā, es lasu siekalainus, rozā, pūkainus britu romāneļus, iepērkos tikai tad, kad ir atlaides, skatos kases grāvējus vai filmas, jo tur ir skaisti vīrieši, nesaprotu eiropas kino un man ir žēl, ka neredzēju 100 g kultūras, kur zanders stāstīja, kāpēc mums riebjas kultūra.

vakar visu dienu sāpēja puse sejas, no pretsāpju līdzekļiem mani šķebina.

tā kā darbā ir nazi režīms attiecībā uz apģērbu, proti, nekādu džinsu, nekādu...blā-blā-blā lielāko daļu laika es izskatos pēc vācu tūristes. šodien negribīgi uzstīvēju savas vienīgās šaurās auduma bikses un jūtos drusku plika.
es tomēr pieturos pie universālās patiesības, ka nav ko rādīt savas ļumīgās daļas visiem un vieglāk tomēr ir uzvilkt sava izmēra apģērbu, pat tad, ja psiholoģiski izmērs nr. 38 vai 40 rada, maigi sakot, milzīgu diskomforta sajūtu.

jā, par izmēriem. es nekad nebiju domājusi, ka noguršu no sevis. ne no sevis, bet no tā, ka es visu laiku kautrējos, uztraucos, bakstos. es esmu nogurusi domāt, ka akut kas nav lāgā un visu dienu, katru dienu gribas atrast kādu, ko vainot tajā, ka divdesmit ar kapeikām gados man nepatīk skatīties spogulī...pārsvarā. un kāds noteikti ir vainīgs!