1 - atkal betona džungļos.

Pagājušajā vasarā pēc garlaicīga banketa uzmetām kājas uz blakus esošajiem krēsliem, atrāvam vaļā pudeli vīna...visdrīzāk trīs. Priekšnieka māsa sāka stāstīt par to, kā mums jaunajām liekas, ka tie jaunie ir labāki, ka smuks ģīmis un potenciāls ir viss, bet patiesībā tā esot tāda slidena lieta. Pirmkārt, ar smuku ģīmi bērnus neuzaudzināsi, ja nu vien nav kāds L’oreal reklāmseja un potenciāls, te viņš ir un te viņa nav. Labāki esot tie vecākie, viņa gan nerunāja par tiem, kam mazāk kā dekāde atlikusi, bet gan par tādiem, kas zina, ko grib un kā grib. Vispār jau man tā liekas plika muldēšana, tikai es nevienu nekad nenosodītu par to, ja ir baigā love ar vecāku vīrieti un ievemtu klēpī tam, kas sāktu par kaut ko tādu rīstīties...labi, labi, es šoreiz nerunāju par pedofiliju.