1 - black and gold, black and gold

vakar gāju uz veikalu, tizli slāju.
domāju, ka man ļoti patīk viss vienkāršais. kāpēc es labāk aizeju uz bāru, nevis skatos supersapiņķerēto eiropas kino. ja es skatos filmas, kāpēc es labāk noskatos filmas par lieliem, cilvēkveidīgiem robotiem. pat tad, ja man jāizvēlas, es labāk skatīšos seriālus par vampīriem un supervaroņiem vai arī skaistiem, seksīgiem cilvēkiem, kas nonāk visstulbākajās situācijās.
ja man jālasa grāmatas par nesmukiem cilvēkiem, kuri pārvēršas par milzīgu kukaini, kurus nosit tēvs ar ābolu, es tik un tā labprātāk lasu grāmatas par vampīriem, sievietēm, kas guļ ar daudziem vīriešiem.
es diez vai pirktu rokassomiņu, kas izskatās, kā tējkanna, kas izšūta ar fliterīšiem, jo tas ir moderi un superskaisti. tas ir superskaisti, bet es nesaprotu.
man nelaikas slikti un pazemojoši vilkt dekoltētus krekliņu, jo man ir lielas krūtis. man neliekas slikti, ja meitenes, kurām ir garas un skaistas kājas velk īsus svārciņus.
man metas pumpas, ja "mākslinieki" uzķellē trīs ķekšus uz audekla un viņu fanu klubs(mamma, tētis, brālis, ome un draugs) stāsta visiem, cik tas ir ģeniāli un visi pārēji domā, ka viņi ir stulbi, jo acīmredzot viņiem nepietiek prāta, lai saprastu to supermākslu.
...un tik un tā, ja zelta kosmoss apveltītu mani ar tādām prāta spējām un potenciālu es labprāt saprastu to visu, bet nekad neaizmirstu, ka ir vienkāršākas un lētākas lietas, kuras drīkst patikt un saprast nav kauns...