1 - es tā negribu citēt koelju

tik savādi, ka es viegli samierinos, ja es nedabūju kaut ko, kam patiešām ir nozīme. un tad es ļoti pardzīvoju, ja es nedabūju kaut ko smuku un spīdīgu, ja kāds, kas man ļoti patīk uz mani nepaskatās, ja kādam neinteresē, ko saku vai daru, ja man nav tādas vai citas lietas. vienkārši gribas piecirst papēdīti un īdēt, kā pasaulē taisnības nav! par visu visvairāk man riebjas tā sajūta, ka es zinu, ka pasaulē ir lietas, kas man nekad nepiederēs, cilvēki, kurus nekad nesatikšu un vietas, kuras nekad neredzēšu.
protams, ir tikai godīgi domāt, ka viss ir atkarīgs no manis, bet es ļoti labi zinu, ka tie ir vieni milzīgi buļļa mēsli. ne nu es vainīga, ka es izskatos tā kā izskatos, ka es nevaru aptvert(lai cik sāpīgi tas nebūtu!) es tiešām NESAPROTU daudz ko un es ne vienmēr esmu īstajā laikā, īstajā vietā!