1 - August 5th, 2009

tik savādi, ka es viegli samierinos, ja es nedabūju kaut ko, kam patiešām ir nozīme. un tad es ļoti pardzīvoju, ja es nedabūju kaut ko smuku un spīdīgu, ja kāds, kas man ļoti patīk uz mani nepaskatās, ja kādam neinteresē, ko saku vai daru, ja man nav tādas vai citas lietas. vienkārši gribas piecirst papēdīti un īdēt, kā pasaulē taisnības nav! par visu visvairāk man riebjas tā sajūta, ka es zinu, ka pasaulē ir lietas, kas man nekad nepiederēs, cilvēki, kurus nekad nesatikšu un vietas, kuras nekad neredzēšu.
protams, ir tikai godīgi domāt, ka viss ir atkarīgs no manis, bet es ļoti labi zinu, ka tie ir vieni milzīgi buļļa mēsli. ne nu es vainīga, ka es izskatos tā kā izskatos, ka es nevaru aptvert(lai cik sāpīgi tas nebūtu!) es tiešām NESAPROTU daudz ko un es ne vienmēr esmu īstajā laikā, īstajā vietā!

ja nu man jāsaka, tad no īpaši radošās pasaules manas varones is cody diablo un dita von teese un varbūt....umm...kat von d . Es neesmu tik pat kā nekas no tā, kas ir viņas vai katra atsevišķi, bet, ja man būtu tik daudz spēka un skillu tik brīvi dzīvot, tā runāt, rakstīt, dejot, zīmēt, gleznot, ģērbties es tā darītu. tā vietā es pusdienu googlēju smukus kanādiešu hokejistus un krievu tenisistus un skatos uz viņu semikailajiem torsiem, jūtos kā traģikosmisks tēls!

ja es nokļūtuu paradīzē, tad tā būtu kaut kāda vallhalla sievietēm. tur būtu daudz skaistu vīriešu, kas cirstu malku bez krekliem. tur būtu daudz laba ēdiena, bet es mūžam paliktu slaida. es nereibtu no dzērieniem un tur vienmēr būtu silts meža ezers, kur nopeldēties. es nebaidītos un man nebūtu vientuļi!