betōna džungļos
Aug. 6th, 2009 | 10:10 pm
es nevainojami protu izniekot dienu. pirmkārt, man šķiet, ka dienas kā šīs ir grēks, jo citi sūri un grūti strādā.
pamodos agri, agri. sagaidīju, kad varēšu aiziet uz pilatēm( esmu pilnīgi kusla un vārga, tik ļoti, ka pašai kauns). nolikku paklājiņu tā, lai sevi nevarētu redzēt spogulī. pēc tam ilgi un dikti staigāju pa v-rīgu un satiku ļaudis. pasēdēju, padzētu kafiju un vēl kādu dzērienu un palasīju žurnālus. atbraucu mājās un uztaisīju sautējumu. ja es varētu, tad dalītos tādām dienām ar visiem.
rīt darbs, patīt darbs un aizparīt...ummm...arī darbs. ir labi, ja paliek maz laika domāt par to kā nav un ko gribētos, bet tam vienmēr atliek laiks. teikšu godīgi, tas ir stulbi, jo kurš gan cits, ja ne es pati.
pamodos agri, agri. sagaidīju, kad varēšu aiziet uz pilatēm( esmu pilnīgi kusla un vārga, tik ļoti, ka pašai kauns). nolikku paklājiņu tā, lai sevi nevarētu redzēt spogulī. pēc tam ilgi un dikti staigāju pa v-rīgu un satiku ļaudis. pasēdēju, padzētu kafiju un vēl kādu dzērienu un palasīju žurnālus. atbraucu mājās un uztaisīju sautējumu. ja es varētu, tad dalītos tādām dienām ar visiem.
rīt darbs, patīt darbs un aizparīt...ummm...arī darbs. ir labi, ja paliek maz laika domāt par to kā nav un ko gribētos, bet tam vienmēr atliek laiks. teikšu godīgi, tas ir stulbi, jo kurš gan cits, ja ne es pati.