...
« previous entry | next entry »
Apr. 15th, 2009 | 01:44 pm
ņeviena īpaši laba doma man nekad nav ienākusi prātā, ja es esmu apsēdusies un izdomājusi kaut ko izdomāt. tas parasti ir dialoga vai lielākas diskusijas auglis. un man ļoti patīk parunāties.
visiem patīk parunātie, izstāstīt citiem, cik pats īpašs un labs,cik savdabīgs, cik paša pieredze ir unikāla, kā nu kuro reizi, vai nu pozitīva vai īpaši negatīva.
ikreiz, kad es pieķeru sevi stāstot par sevi kaut ko tādu, kam es pati īsti neticu es cenšos sevi piekušināt, dažreiz necenšos. lūk, es gribētu, lai mana balss būtu skaņāka, lai mans raksturs būtu tumšāks un atskabargaināks.
visiem patīk parunātie, izstāstīt citiem, cik pats īpašs un labs,cik savdabīgs, cik paša pieredze ir unikāla, kā nu kuro reizi, vai nu pozitīva vai īpaši negatīva.
ikreiz, kad es pieķeru sevi stāstot par sevi kaut ko tādu, kam es pati īsti neticu es cenšos sevi piekušināt, dažreiz necenšos. lūk, es gribētu, lai mana balss būtu skaņāka, lai mans raksturs būtu tumšāks un atskabargaināks.