nāvīte
« previous entry | next entry »
Nov. 6., 2007 | 11:57 pm
Esat paskaitījuši cik nāves esat redzējuši uz skatuves, teātrī? Cik reizes ik vakaru mirst kāds varonis? Ja jāskaita būtu šīs nāves, tad teātri varētu tikt pielīdzināti kautuvēm, apsēstām mājām, lai gan pa daļai teātris tāds arī ir. Bet šodien šajās telpās ienāca īstā Nāvīte. Kā vienmēr neprasot piekrišanas. Un tas nenotika kādās tālās, publikai nepieejamās, putekļainās telpās, bet pārpildītajā foajē pirms izrādes. Vispārējs apmulsums, trauksme. Daudzi nemaz nemana, kas notiek, steidz nolikt jakas. Neviens neprot palīdzēt. Zāļu mirstošajam nav, mediķi uz izrādi nav ieradušies, izsauc ātro palīdzību. Ko domā viņš? Vai vēl domā. Viņš bija no sociālā aprūpes nama vai kaut kā tamlīdzīga. Šodien viņi bija ieradušies lielā skaitā. Invalīdi, sociāli aprūpējamie un aprūpētāji. Viņš ienācā un nokrita. It kā infarkts. Un tie, kas viņu pazina, tie, kas varbūt viņu pazina, arī sociālās dienas mājas apmeklētāji, viņi aizgāja skatīties teātri. Cits Šerloks Holmss lielajā zālē un Naži Vistās mazajā zālē. Bet viņš ar celofāna maisu pārklāts jau guļ pie durvīm. Ātrie atbraukuši pēc divdesmit minūtēm un aizbraukuši. Gaidiet policiju un pārstāvjus no morga. Es sēžu garderobē un skatos uz ķermeni, pārvilktu ar celofānu. Starpbrīdis Šerlokam Holmsam. No Nažiem Vistās cilvēki jau prom. Kafejnīcā pieplūdums, šampanietis, sarunas - iepriekšējais Holmss bija labāks. Jā, tā gan. Biļetes tad maksāja rublis piecdesmit. Melnajā tirgū 25 rubļi, pirms izrādes 50 rubļi. Varbūt viņš arī gribēja uzzināt kāds ir tas cits Šerloks Holmss. Pienāk mana krustmāte, kaut ko stāsta, es saku - cilvēks nomira, tur viņš guļ. Viņa iepleš acis un aiziet uz zāli. Starpbrīdis ir cauri. Atbrauc policija, ar katafalku vīri no morga. Uzvelk cimdus un uzliek viņu uz nestuvēm. Es redzu no attāluma seju. Mati tikai nedaudz sirmi. Viņi aizbrauc. Atnāk apkopēja un uzlsauka asinis, kuras iztecējušas viņam nokrītot. Beidzas Šerloks Holmss, bet tie, kuri zina, iet ar līkumu tikko uzmazgātajai vietai.