(bez virsraksta)
Okt. 27., 2007 | 08:07 am
No:: 8marts
Redzi, Godo, es atradu kāpēc. Tu atkal sēdi manā gultā un klausies manas domas. Tās ir lipīgas kā suņa sviedri. Bet tu no tiem pārtiec. Tu skaties kā es pārveršos par melno caurumu. Tu vēlāk man ieteiksi kļūt par zaļo, dzelteno un vēl kādu deformāciju. Mēs esam uz ielas un ēdam rudeni, dzeram rudeni, pilns kunģis rudens. Tu liec man neko nevēlēties. Un es tā darīšu, jo man tevi vajag. Vēl.