Jaunākais Arhivētais Draugi Par sevi

• 3.1.08 20:54
• Āh. Truli sēžu pie datora un eju bezjēdzīgās lapās un rullēju ar peli tās uz aukšu/leju. Un klausos visādas vecas dziesmas. Stulba sajūta, kad tu centies, bet nekas tā īsti arī nesanāk. Aij. Es eju gulēt.
• Mūzika: Mattafix - Big City Life
• 1 rakstair doma

• 28.12.07 22:08
• Eh. Man pat nav spēka neko ierakstīt. Domāju, ka rīt saņemšos un uzrakstīšu atskaiti par šām dienām. Bet pagaidām besis, turklāt nesaprotu kāpēc d/g fonts izmainījies. Izkatās papretīgi.
• 0 rakstair doma

• 19.12.07 14:56
• Kamēr citi atpūšās un izbauda haļavas pilno pirmsbrīvlaika nedēļu, mēs rukājam.
  Pārāk daudz dekoru, alkohola un bezmiega šonedēļ.
  
  Tikko pamodos, aiziešu papeldēt un tad taisīt savas sveces. Eh.
  Galva sāp, vēders tukšs. Jūtos iztukšots. Vajag ātrāk brīvdienas un Ziemassvētkus.
  
  Es šito vairs nevaru izturēt.
• Mūzika: Nickelback - Rockstar
• 0 rakstair doma

• 16.12.07 21:24
• Diena izvērsās bišķi citāda, kā biju domājis. Biju tik tikko izgājis no mājas, lai ietu uz autiņu, bet piezvanīja Santa. Un tā nu gāju pie viņas, lai taisītu sveces. Diezgan laikietilpīgs process patiesībā. Līdz kkādiem pussešiem tur noņēmāmies. Jā, un es paņēmu no Santas savu aromātisko. Slikti, bet tajā pašā laikā labi. >:) un ejot mājās uztinu, apstājos krustojumā un lēnā garā uzvilku. Un dūmi mutuļoja, tik gaiši, tik daudz, turklāt vēl sajaucās ar aukstuma radīto dvašu un tad viņi bija vēl vairāk. ^^ vienkārši kaifujuš. :D
• Mūzika: Mary J. Blige - Family Affair
• 0 rakstair doma

• 16.12.07 11:56
• Family Affair bīts ir vienkārši graujošs manām ausīm. :)
  Let's get it crunk, we gonna' have fun!
  
  Move your feet.
• Mūzika: Mary J. Blige - Family Affair
• 0 rakstair doma

• 16.12.07 10:44
• Ir pienācis šās neveiksmju nedēļas pēdējais rīts. :) Ceru, ka viss ies uz augšu. Bet bija tiešām pretīgi - kā tāda miskaste, pusslims vilkos uz skolu, tur atzīmju līmenis kā no kalna gāzās lejā un viss čakarējās, jutos tik pretīgi. Vēl superīgs moments bija, kad ceturtdien pēc nenormāli sūdīgas algebras ieskaites uzrakstīšanas aizeju uz bufeti, jūtos emocionāli&fiziski sagrauts, nopērku sev pusdienas un eju apsēsties. Un kas to būtu domājis - sēžos un sols izrādās salauzts un es noveļos uz grīdas. Un visa pasaule griežas, liekas visi skatās un smejās. Un es tur tā sēžu pāris sekundes un domāju, cik vienā momentā cilvēks var sevī uzsūkt daudz neveiksmju. Un tad es piecēlos un aizmetu to solu. Un tas bija tik stulbi. Es nespēju savaldīties, viss tas stress un sūdi manī radīja agresijas uzplūdus. To nedrīkstēja pieļaut. Pēc tam gulēju mājās un domāju, cik tas bija nepareizi. Bet nu jau vairs neko, vienkārši jācenšas nekad tādas lietas nepieļaut, izslēgt&izdzēst tādus stulbumus no sava opciju klāsta. Es esmu vienkāršs cilvēks, es neesmu nekāds agresīvs psihopāts, vienkārši es vairs nespēju izturēt. :/ un piektdien man vienkārši nebija spēka aiziet vairs uz skolu. Domāju - kā gan varu izveseļoties, ja visu laiku ceļos, eju, staigāju, brīdī, kad man būtu jāguļ mājās un jādzer tējas un jāveseļojas. Tā nu paliku mājās, palaidu ģeometrijas ieskaiti garām, līdz ar to vēl viens nv un atzīme vēl smuki nokrītās. Jā, un tad vakarā braucām pie Kristām. Bet līdz tam es paspēju vēlreiz papildināt savu nelaimju klāstu šonedēļ - pie Lauras uzspēru pa Zanes milzīgo balonu, tas atsitās pret skapi uzlidoja gaisā un trāpīja pa lampu, tā iešūpojās un atsitoties pret nākošo lampu izšķīda. Nice. Nu jā, bet pie Kristām bija baigi forši, man patika. Ierakstīju tādu labu CD ar visādiem pozitīviem oldskūliem - Sunshine Reaggae, Raindrops Keep Falling On My Head, Stand By Me utt. :) Tas bija jauki, sēdējām tādā čillā, pīpējām pīpi un vienkārši labi atpūtāmies. Man dikti patikās. Jā, tad Laura un Arturčiks gribēja braukt prom, un es negribot viņiem pievienojos. Jā, un sekoja vēl viena nelaime - pa ceļam uz mājām Kristas mamma iebrauca bedrē un pārsita riepu, un liekot rezerves riepu, saprata, ka nav pareizās atslēgas, lai disku noņemtu. Super. Un es tur biju klāt, es, kas uzsūca pagājšnedēļ visas pasaules nelaimes uz sevi. Bet nu nedēļa ir garām, un nelaimes beigušās. Vismaz viņām ir jābeidzās. Vakar staigāju pa savu kvartālu, stāvēju tagadējās 4. pamatskolas stadionā, saules apspīdēts un austiņās skanot tām pašām dziesmām, kas pie Kristas, un smaidīju. Jutos laimīgs. Domāju par visu, kas man ir un sapratu, ka man ir daudz. Vairāk kā citiem. Un tas ir jānovērtē. Un tajā stadionā vairs nav tā kalna, kur ar Rolandu bērnībā gājām ar plēvēm šļūkāties ziemā. Noārdīts līdz ar zemi. Stulbi. Un tad gāju mājās pa Tērvetes ielu, smaidīju un ik pa brīdim lēkāju un griezos kā Ieva Doze, man tas patikās. Vienkārši saule tik spoži spīdēja, mūzika tik labi manās vidēji lielajās austiņās skanēja un jutos labi. Tiešām labi. :) Un Tērvetes iela tagad tik smuki sataisīta, ik pa posmam koki sastādīti un izskatās vienkārši nice. Bet tomēr - tagad mans mazais ghetto čigānu ielas posmiņš vairs nebūs kā agrāk. Tagad vienvirziena ielas vietā būs divvirzienu, būs liela satiksme, daudz cilvēku. Bet man tā patikās, kad vasarā gulēju savā saules pielietajā istabā, skanēja lieliska mūzika un es tā izgāju ārā, pārgāju pāri ielai un apsēdos un soliņa. Izvilku no kabatas tikko uztīto aromātisko, piešķīlu un lēnā garā ievilku. Un apreibu. Un tāds priecīgs atgriezos mājās un ievēlos gultā. Un jutos lieliski. Man pietrūkst tās čillīgās sajūtas. Man vajag sauli, vasaru, atpūtu. Un jāpaņem no Santas mana aromātiskā, man tomēr viņu tik ļoti patīk ik pa brīdim uzvilkt. Tas liek justies labi. Atslābināties. Tagad aizbraukšu uz Ruļļiem, pēc stundas autobuss jau. Pastaigāšos, paelpošu svaigu gaisu. Un vēlāk vēl šis tas jāizdara. Jāuzraksta literatūrā kkāds pārdomu darbs un vajadzētu Santai kko par SMF uzprasīt, jo es līdz šim esmu bijis baigais haļavčiks un neko īpašu neesmu darījis. Bet vienkārši, es neesmu nekāds līderis, es neko neuzņemos, es tikai plūstu. Ja man saka - es daru, ja nesaka - nedaru. Un man neviens neko nesaka. Man laikam vajag, lai kāds mani kontrolētu, motivēti, pakaļ skrietu un aizrādītu, tikai tad kkas notiks. Citādi es sapūšu bezdarbībā. Tralalallā, aizrāvos ar rakstīšanu. Bišķi jāatpūšas un jābrauc uz Ruļļiem.
• Mūzika: Norah Jones - Come Away With Me
• 1 rakstair doma

• 14.12.07 15:33
• Apsaldēju degunu un atskrēju atpakaļ mājās, haha. :)
  Gāju gar Rūpniecības ielu un atcerējos, kā pirms gadiem 10 mēs abi ar Rolandu tur pie FRG braukājāmies ar riteņiem. Nezinu vai tagad tur vēl aizvien ir, bet agrāk tur bija tādi milzīgi smilšu kalni, kas ik pa gabaliņam apauguši ar zāli. Un tā mēs tur nez cik daudzas reizes braucām ākstīties. :) Tas bija tik forši!
• Mūzika: Gang Starr - What I'm Here 4
• 0 rakstair doma

• 14.12.07 14:43
• Istaba pielieta ar sauli. Tik skaisti! Iziešu ārā pastaigāt, par spīti tam, ka esmu pusslims. Vienkārši pārāk skaisti izskatās, jāizbauda mirklis laimes.
• Mūzika: Mary J. Blige - Family Affair
• 0 rakstair doma

• 13.12.07 13:53
• When the power of love overcomes the love of power, the world will know peace.
  
  Lieliska Jimi Hendrix atziņa.
• 0 rakstair doma

• 13.12.07 13:19
• Neveiksmes mani vajā uz katra stūra.
• 0 rakstair doma

• 12.12.07 10:53
• Man draugu Ziemassvētku pastā ir viens apsveikums! (:
  Cik jauki!
• Mūzika: Salt-N-Pepa - Upside Down ('Round-N-'Round)
• 0 rakstair doma

• 12.12.07 10:17
• Šī ir pretīgākā nedēļa, kādu pēdējā laikā esmu piedzīvojis. Esmu apslimis - minimāla temperatūra, minimāls klepus un pamatīgi sāp kakls komplektā ar pamatīgām iesnām. Un iedomājies tik - šī ir pēdējā mācību nedēļa jau, pirmdien pēdējā diena, kad izliek atzīmes. Un to, ka šī ir pēdējā mācību nedēļa es uzzināju tikai svētdien. Aijš. Un katru dienu pilns ar kkādām ieskaitēm, bet es taču esmu slims! Pff. Respektīvi - guļu mājās un eju tikai rakstīt ieskaites. Es jūtos pretīgi, peldēt arī nevaru. Un man nav ne jausmas kā savilkšu tos galus ar mācībām. It kā līdzīgas situācijas ir bijušas kaudzēm un vienmēr ir izdevies visu nokārtot, bet nezinu kā būs šoreiz. Vēl pirms pāris nedēļām viss mācību ziņā šķita lieliski, vidējai atzīmei bija jābūt tuvu 8, bet tagad.. Nu gan jau vēl kko izspiedīšu, bet nu vispār atzīmes nekad nav bijis mans pašmērķis vai kkas primārs, arī ja piemēram tagad dabūšu pāris nv, jo kko neuzrakstīšu - nu man ir vienalga, galvenais ir tas, ko es zinu, cik daudz es zinu un, kas mani interesē. Atzīmes - tas ir simboliski.
  
  Vakardien noskatījos divas Prison Break sērijas no tām ko biju iekavējis, vēl 2 palika. Nu tā - bišķiņ interesanti, maigi sakot. Es brīnos kā tie scenāristi strādā, kā var visu to izdomāt. Tāpat arī Eņģeļos&Demonos - viss, ko Dens Brauns tur rakstījis šķiet tik reāls, neliekas kā izdomājums, bet kā patiesa dzīves situācija. Un to reālismu jau piešķir tas, ka visas aprakstītās vietas, mākslas darbi - tas viss ir īsts. Diez kā viņš to visu izdomāja? Salikts kopā vienkārši kā miljons mozaīkas gabaliņu, tik smalki viss aprakstīts. Piemēram, diez Bernīni veidotais West Ponente cildnis tiešām norāda uz Illuminati vai Brauna kungs to izdomāja? Tik interesanti!
  
  Man vienkārši gribētos dzīvot savu dzīvi mierā, bez stresa, tāpat vien plūst visam cauri. Bez apvainojumiem, bez pārdzīvojumiem. Man riebjas skatīties un klausīties tajos ļaunajos jokos, izmestajās frāzēs ko cits citam velta. Pretīgi. Viens muļķis apvaino citu, bet to, ka pats ir sūds nemaz neredz. Nožēlojami. Tāpat zinu, ka ir daudzi cilvēki, kas gan jau mani tāpat izsmej. Es nezinu, man vienkārši gribas no tā visa izvairīties. Tāpat skolā - arī tagad man tur būtu jābūt, bet es neesmu. Guļu mājās, lasu grāmatu, mācos, skatos TV, bet nu pašlaik principā slimoju. Atnāku uz skolu rakstīt angļu valodas ieskaiti, uzreiz foršās frāzes - ou, Krišjānis skolā, apnika mājās gulēt!? Nu tā izsmejoši. Un priekš kam? Kāda viņiem pie velna darīšana, kā es pavadu savu dienu, ķipa paši cilvēki ar baigo potenciālu. Nu labi, es jau nezinu, iespējams ir arī, bet vienalga - kādas viņiem tiesības man kko pārmest. Un ir stulbi apzināties, ka tā notiek ar visiem - visi visus izsmej, apvaino, nievā. Aiz muguras, vai acīs, tas jau ir cits jautājums, bet fakts paliek fakts.
  
  Bet es vienkārši vēlos dzīvot savu dzīvi mierā, bez stresa. Kopā ar cilvēkiem, ko mīlu. Man nevajag ne kaut kādas ekstras, ne smalkas mašīnas, ne milzīgu māju. Es gribu svaigu gaisu, baltu plašu dzīvokli, velosipēdu, mieru, Lauru un mammu. Man vairs neko citu nevajag.
  
  Un starp citu, man aiz sienas dzīvo paveca krievu tante, kurai ir četri kaķi. Un viss. Patiesībā ļoti žēl. Viņa skaļi runā ar kaķiem, jau cita neviena nav. Es gribētu, lai man, kad būšu vecs, būtu kāds ar ko parunāt.
  
  Jāēd daudz jogurts, jādzīvo veselīgi, jādomā labas domas un jācer, ka kādreiz viss būs labi. Tā, kā es to vēlos.
• Mūzika: Seal - Fly Like An Eagle
• 0 rakstair doma

• 10.12.07 12:12
• Walk like warriors, we were never told to run -
  Explored the world to return to where my soul begun,
  Never looking back or too far in front of me,
  The present is a gift,
  and I just wanna BE!
  
  Pārāk spēcīgi. :)
  
  Vakardiena bija vienkārši lieliska. ^_^ plašāk gan vairs neko nerakstīšu. :P
  Un es esmu apslimis, damn.
• Mūzika: Common - Be
• 0 rakstair doma

• 9.12.07 09:07
• Tikko mamma pavēstīja kārtējo superfaktu - dāņi ražos cukuru ar "Jelgavas Cukurfabrikas" zīmi.
  Nopirkuši brendu, acīmredzot.
  
  A mums jau pašiem nevajag, nafig. Bet kkādi dāņi var ražot sintētisko sūdu ķipa kā "JCF". Pff.
  
  Debilā valdība. Točna kkas nav ar galvu kārtībā. Nē, nemaz nav izdevīgi mums to cukuru ražot. Leiši gan var, viņiem viss kārtībā. Mēs gan visu likvidējam un noslaukam CF līdz ar zemi, lai nevar atjaunot. Moš ekonomikas attīstība nesamazināsies, moš cilvēki nezaudēja darbu, moš zemniekiem nav jēga vairs audzēt bietes.
  
  Nu nav viņi normāli.
• Mūzika: Guru - State of Clarity (Feat. Common & Bob James)
• 0 rakstair doma

• 9.12.07 08:38
• Nu vot. Izrunājāmies un nu jau atkal visi visu saprot. :)
  Un tā vienmēr vajag. Jo reāli nevar jau neko sarunāt vai izprast caur skypu vai īsziņām.
  
  Vakardien tā domāju, cik patiesībā iepriekšējā vasara bija pozitīva. Atceros, kā vasaras sākumā ar Artūru likām bruģīti +30*C un cepāmies ārā. :) Biju tā nodedzis, ka knapi rokas varēju pacelt. Aizgāju uz baseinu un peldu un viss sūrst.
  Un visas tās dienas, kad es autoostā izkāpu no sava autiņa un aizgāju līdz Rimčikam pēc vakariņām un tad sēdēju Rainīti, novilcis kreklu, ēdu un saulē cepinājos. :) Tagad tas viss liekas tik super. Un kā no rīta 7os gāju uz autiņa, rīti vienmēr likās tik dzestri, tādi atspirdzinoši, saule tikko virs mājām sākusi spīdēt. Un nepaiet ne 2 stundas, kad pulkstens deviņos jau saule karsē nejēgā. Man tas tā patika! :)
  
  Un pēc tam, kad beidzu strādāt - 7os pieceļos un domāju, ko lai dara. Ķipa baigi daudz man tie varianti bija - uzvelku mazos, sarkanos lifeguard šortus, tank krekliņu, baseina čībiņas, paķeru somu, plejeris uz ausīm un aidā - viens pats braucu uz jūru. :) Un tad, vilcienā jau būdams, tikai sāku meklēt vēl kādu, kurš gribētu ar mani braukt. Un tad tur gulēju saulē, tik karstā, tik spilgtā. Tas bija vienkārši super! :)
  
  Lai tā ziema iet galīgi! Es gribu vasaru!
• Mūzika: Katrina & the Waves - Walking on Sunshine
• 0 rakstair doma