8/13/24 06:39 am
sapnī istabas sienā ir plaisa, pa kuru sūcas ūdens. pietiek viegli pieskarties sienai. tieši tik viegli tā sagrūst. sapnī man ir bail, ka tā varbūt ir nesošā siena, kuras neesamības dēļ tagad varbūt sabruks viss pārējais, bet nekas nenotiek. tad es paskatos apkārt un saprotu, ka tā ir pat labāk. vietas ir vairāk. viss ir tāds pārredzams.zini, it kā taču visu saprotu, bet prāts vienalga vēl īsti neaptver visu līdz galam. šodien man jānokrata nost pēdējās šaubas. un vienkārši jāpiezvana, jāiekustina lavīna. es taču zinu, ko teikt. es zinu savu sakāmo no galvas. man nav nekas jāuzraksta uz lapiņas, kā citreiz to daru. es vienkārši teikšu, kā ir. zvanīšu un iztēlošos, ka esmu aktrise, kurai jāsaka runa, saņemot balvu par savu lomu. "augsti godātie klātesošie, es biju sagatavojusi runu, bet pohuj, es tagad vienkārši teikšu, kā ir..."