| |
[Nov. 21st, 2024|09:35 am] |
tam rakstiņam, kas tur kārpās laukā pamazām, būtu izvēlējusies citu dziju, ar biežākām un vēl raibākām krāsu pārejām, bet bija jāiztiek ar to, kas atradās tobrīd, kad ļoti niezēja pirkstiņi kaut ko iesākt... un tagad es sevi nevaru ciest. kāpēc man vajadzēja vispār kaut kam šādam pieķerties? es to negribu ne turpināt, ne ārdīt laukā. ik pa laikam to paņemu rokās, uzadu kādu rindiņu vai divas, pasmaidu, bet jau nākošajā mirklī man gribas mest to visu pret sienu. |
|
|
