| |
[Oct. 9th, 2024|08:31 pm] |
mamma mani mūždien biedēja - šitā tu reiz paliksi viena.
bet tagad, kad esmu palikusi viena, tas ir gandrīz vai labākais, kas ar mani ir noticis.
zinu, ka ne kurš katrs šo izturētu. bet es izturu un galu galā vairs pat neiztēlojos, ka kādreiz varētu būt citādi. nezinu, kā saprast, vai tas, ka izturu, ir mans vājums jeb stiprā puse. kā kuru dienu varbūt? kā paskatās?
mammu redzēju pagājušonakt sapnī. viņa tuvināja manai mutei eklēru un teica, lai nokožos. nepaspēju, jo pamodos.
rudens ir sapņi, kas kļūst arvien līdzīgāki nomodam. |
|
|
