"There was so much lost time in you, you were so much the shape of what you might have been under different constellations..." -- Julio Cortázar

man riebjas cilvēki. tas nebūtu godīgi, ja būtu izņēmumi, tāpēc izņēmumu nav.

vakar biju laimīga, kad izkāpu no meža - sasvīdusi, ar skudrām un citiem meža krikumiem aplipusi. izlēmu, ka turpmāk tā būs vienmēr. jūra vai mežs. kafija ar tajā ielijušu lietu vai sapņa vējš. melna bītlene vai Eimijas Vainhausas "Tears Dry on Their Own".

odiem gan negaršoju. oduprāt esmu izņēmums.

kaut kas tajā, kā joprojām bizoju apkārt savās iešļūcenēs.

mīļā, mīļā Eimija.