man jātievē, jo visās citās mīļkaķa bildēs, kurās viņš izpildās par visiem 100%, vīd manas tusnīgās kājas un tās šī iemesla dēļ nav atrādāmas... bet šodien joka pēc simts gadus vēlāk pēc maniem vistievākajiem dzīves posmiem paskaitot aptuvenās kalorijas myfitnesspal esmu šokā, cik maz es apēdu dienas pirmajā pusē!!!! un tad pienāk vakars un es saprotu, ka man gribas tikai pierīties negausīgi. tas laikam ir grūtākais manā gadījumā. saprast, ka īstenībā ir vienkārši bez pārmērībām jāpaēd, lai es nejūtu izsalkumu un varu darīt to, kas man jādara, nedomājot par ēšanu, jo man riebjas domāt par ēšanu, svaru. viens no maniem sapņiem - piedzīvot tādus laikus, kad es vienkārši dzīvoju ar pašu dzīvošanos, nevis ar domām par ēšanu, svara mešanām priekšplānā...