nosapņoju kārums biezpiena sieriņu ar klepus sīrupa un nožēlas garšu. vēl nosapņoju, ka M. ierāpās pa manu vaļā atstāto ceturtā stāva logu un apgūlās man blakus. "tev caurums zeķē, pirksts lien laukā," es pamanīju kaut ko, kas man likās vēl neticamāks par ierāpšanos, un pamodos.

tās, kas ir man, protams, nemaz nav problēmas, bet vienalga, kad sadomājos, tas ir pasaules gals. labā ziņa - tīrības un kartības ieviešana ir mans vislielākais atklājums. es nezinu neko, kas iedarbotos uz mani vēl mierinošāk. vispatīkamāk tas ir tieši tad, ja ir kaut kas ļoti netīrs, ļoti ilgi atstāts novārtā.

sēžu, lūk, un rātni strādāju. pirmā kafija vienmēr izdzeras tā, ka to nemaz nepamani, vai ne? šorīt aizmaldos līdz kaut kādiem ornitologu forumiem, zaļās vārnas saskatos kafijas pauzē. tik skaistas, ka nekas cits vairs nav skaists.