| |
[Jul. 4th, 2024|05:46 am] |
"don’t tell me the moon is shining. show me the glint of light on broken glass." - anton chekhov
reiz sākusi teikt M. , ka mīlu viņu, vairs nevarēju apstāties, un katra nākošā reize bija kā apliecinājums iepriekš izteiktajam - tu nepārklausījies.
vakar iemaldījos kaķa pagalmā. logs bija vaļā un kaķis snauduļoja uz palodzes. kad gāju tuvāk, istabā kāds ieslēdza gaismu. metos pa galvu pa kaklu prom smiedamās. es zinu, ka tu zini, ka es zinu.
patiesībā šovasar tur nemaz tik bieži neieskatos. vismīļāk tur ir vasaras beigās, kad kaķis snauduļo uz kāpnēm, kur sabirušas aliču plūmītes. arī agrā pavasarī, kad saules pēkšņi ir vairāk, bet koku zaru ēnas vēl pēdējo cīruļputeņu valodā slapstās gar durvīm. ziemas gan ir kaut kas cits. var paiet mēneši, iekams atkal saredzamies. |
|
|
