| |
[Jun. 26th, 2024|07:33 am] |
|
vasara man ir un paliek ārpus konteksta izrauts teikums. un tomēr ir skaisti visur, kur vien skatos. šis laiks nav piemērots vārdiem, es drīzāk gribu Tev parādīt, kā pie tēta logs pilnībā atdots vīnstīgām, bet uz palodzes otrpus logam pamests globuss. iedomājos, ka varbūt tā ir arī kā lampa. varbūt tā mazliet izgaismo lieveni, kad satumst, it kā iedvešot pārliecību, ka atgriežoties mājās tu atgriezies savā pasaulē. var izkāpt no kurpēm, nomest atslēgu saišķi, uzlikt silt ūdeni tējai, tad iegriezt globusu, aizvērt acis, ar pirkstu apstādināt to un skatīties, kur esi trāpījis. kaut kur, kur līdz šim vēl neesi spēris kāju. izrādās, pasaule joprojām ir arī plaša. |
|
|
