| |
[Jun. 19th, 2024|11:11 am] |
|
esmu kāda, kurai uz lietussarga iekšiņas zied sakura. virspuse ir melna. tā nu es šodien eju, eju, eju un esmu paslēpusies sakurās, ko neviens tāpat neredz, un haikās, kas visas ir par upi, taciņu un akmeni, kas novēlies no sirds. mani nedrīkstētu uztvert nopietni tādās dienās kā šī. kabatas pilnas ar dor blu sieru un vīnogām. iešļūcenes gan nebija tā labākā doma. esmu šmule ar dubļainu džinsu staru aizmuguri, bet priecīga šmule. |
|
|
