| |
[Aug. 30th, 2024|06:49 am] |
sajūta, ka pagājis vismaz mēnesis kopš iepriekšējā ieraksta šeit.
visaptverošs vientulīgums, bet tad atceros pēdējo reizi, kad mēģināju draudzēties, un saprotu, ka man patiesībā nav vajadzīgs neviens.
viss, kas man ir vajadzīgs, ir pastaigas. kustības. zinu, ka viss pārējais ir manī pašā pat tad, ja vēl nezinu, kā tam piekļūt.
iesāku youtube sekot kādai jaunai krieviski runājošai meitenei (šķiet, viņa ir no Baltkrievijas), kura pārcēlusies dzīvot uz Somiju un interesanti stāsta ne tikai par dzīvi tur, bet arī par savu ikdienu... piemēram, par humpalās izraktu glezniņu saka - ir daudz skaistu bildīšu, daudz bildīšu, kas liecina par talantu, bet tikai reto uzlūkojot pārņem kaut kāda tāda mīļa sajūta, siltums, gaišums, pat nezini, kas tieši tas ir. es arī kaut ko tādu vienmēr meklēju un arī vienmēr uzreiz ZINU, kad esmu atradusi. iepriekš nezinu, ka esmu to meklējusi, protams. pat nenojaušu! |
|
|
| after seven winters |
[Aug. 30th, 2024|02:22 pm] |
Es pēdējā laikā youtube meklēju video, kur cilvēki stāsta, cik vientuļi viņi jūtas. Tāda perversa tieksmīte man ir. Tur tā viltīgi. Tu jau zini. Viens tāds video noved pie nākošā. Beigās esmu pārēdusies vientulības. Bet man pašai gan ir, gan nav vientuļi. Mana sirds ir savilkusies kulakā, met kūleņus un no augšas atgādina to zemē nokritušo putniņa ligzdu, no puteklīšiem un citu vēmeklīšiem kopā saliktu, jo pati esmu tas viss, kas ir mans kliedziens kā tajā sapnī, kuru man nosapņoji Tu. Zinu, ka kaut kur ir mans cilvēks. Droši vien viņam bez manis ir tik pat jocīgi dzīvoties uz priekšu mūžīgā atpakaļgaitā, cik man bez viņa:
https://youtu.be/wIc-ycmEV5E?si=IRSzrjOEzgWAXGWE |
|
|
| |
[Aug. 30th, 2024|02:56 pm] |
|
like a dog chasing its tail |
|
|
| |
[Aug. 30th, 2024|03:26 pm] |
|
bet es, bet man. zinu tikai, ka tagad es iešu uz humpalām. ir sajūta, ka tieši šodien tur izrakšu kleitu vai blūzi ar to kaut ko, ko angliski sauc par Peter Pan collar. nu, apkaklīte ir tāda ar noapaļotiem stūriem, kas man asociējas ar laikiem, kad dziedāju baznīcas korī, kaut gan man nekad tādas blūzes nav bijis un arī laiki, kad dziedāju tādā korī, ir tik seni, ka var teikt - tā vairs tikpat kā nav taisnība. nav tā, ka baigi to apkaklīti vajadzētu, bet ja ieņemu kaut ko galvā... turklāt man to apkaklīti vajag tādu ļoti konkrētu, nevis derēs jebkas. un rīt būs sestdienas rīts. es pamodīšos un skaidri zināšu, ka ledusskapī mani gaida vēl divas sataupītas vīģes. tās būs aukstas un labas, sulīgas, pats augusta saules iemiesojums. |
|
|
| |
[Aug. 30th, 2024|05:56 pm] |
|
nevarēju saprast, ko man gribas. nopirku bezalkoholisko Užavas alu. steidzami jāatdzesē un tad teikšu savu spriedumu, bija vai nebija labs.☺️🍺 |
|
|