Zane

August 6th, 2024

05:02 am

RAKUS tie gaiteņi pirmajā stāvā... vēl dienu iepriekš likās, ka nevarēšu atvērt tās AB1 durvis, jo viss tur atsauc atmiņā laikus, kad skrēju pie mammas uz slimnīcu, neizlaižot nevienu dienu, kamēr viņa tur gulēja, bet laikam laiks aizejot ir darījis savu.

dakteres bija jaukas un pārvērta manu ziloni atpakaļ par mušu.

es sev biju apsolījusi - ja viss būs labi, darīšu tā, lai arī turpmāk viss būtu labi.

augusts paies "you better work bitch" zīmē, lai varu septembrī tikt uz gym.

09:21 am - rawr

man sevī visvairāk patīk spītīgums. pašlaik arī esmu saspītējusies. par spīti dzeru otro kafiju, par spīti uzņemos visu to riebīgāko, ko neviens cits negrib darīt, padarīt pati, lai no manis atšujas. izdomāju sev ceļa stabiņus, lai vieglāk orientēties. saku sev - tiec līdz tam tur punktam, kas vīd rau, tur, tālumā, un drīkstēsi izlēkāties pie kāda no MadFit dance workout / piezvanīt M. / noskrumšķināt burkānu ar humusu vai izdomāt vēl kaut ko citu iepriecinošu. īsāk sakot, apsveru domu pārdēvēties par "tusnītes piedzīvojumi ceļā uz sešpaku". vēl vairāk saīsinot sakāmo, būs interesanti, palieciet tepat.

02:00 pm

“...I remain restless and dissatisfied; what I knot with my right hand, I undo with my left, what my left hand creates, my right fist shatters.”

― Günter Grass, The Tin Drum

mans pusdienlaiks tagad, vasaras mēnešos, ir citādāks kā ziemā. kaut kur ielas pretējās puses mājā dzīvo kāds Blīkšķu Bannijs, kurš apmēram ap pusdienas laiku, kad jau nepacietīgi sāku dīdīties, gaidot savas darba dienas beigas, piesēžas pie bungām un dažreiz tikai vieglītiņām par sevi atgādina, bet citreiz aizbungojas pat līdz pēcpusdienai. savādi ir tas, ka reizēs, kad viņš vingrinās ilgāk, tas nekrīt uz nerviem tik ļoti kā tad, kad tikai pāris reizes kaut ko tur pa-bam, pa-ba-bam.
reiz viņa bungu rībieni skaisti sabalsojās ar pērkona dārdiem.
vispār netālu te ir bungu skola. vasaras sākumā viņiem bija izlaidums vai kaut kas tāds, un viņi bija sarīkojuši jauku performanci - visi izvilkuši laukā katrs savu bungojamo. sunīšiem nebija, kur pačurāt. es nevarēju noticēt savām ausīm. dārdēja, blīkšķēja, šķindēja visa iela. tas bija tā ļoti iespaidīgi, atmiņā paliekoši.
Powered by Sviesta Ciba