| |
[Jul. 24th, 2024|05:43 am] |
vakar biju aizgājusi ciemos pie kaķa, kurš šoreiz bija ļoti labā garastāvoklī, izpildījās manā priekšā pēc pilnas programmas, tāpēc visās bildēs ir redzams kā kustīgs, melnbalts Kaut Kas - apvēlās uz muguras, trinās man gar kājām. parasti viņš vienkārši sēž vai arī pat tad, ja pats pienāk man klāt, ar astes gala kustināšanu ziņo, ka viņam nepatīku. ja ar cilvēkiem viss būtu tik vienkārši, es dažreiz domāju. ;)
ieskatījos darbu logos un sapratu, ka bez manis tur pilnīgā mierā visi var iztikt.
joprojām nav karstā ūdens.
ja arī par kaut ko vispār domāju, tad par to, ka pavisam drīz man pietrūks šo dienu. bet pagaidām nepietrūkst. vasara.
es gribu ērkšķogas!
 |
|
|
| |
[Jul. 24th, 2024|09:26 pm] |
Es visu jau esmu izdomājusi. Tā vienmēr notiek, kā es izdomāju, tāpēc būtu interesantāk, ja pēkšņi būtu citādāk, ja, piemēram, būtu tā, kā Tu esi izdomājis. Vai arī neesi.
Tu brīnies, bet es te tikai atkal pielūdzu savas čaukstošās papīra un pildspalvas dievībiņas.
Par to, lai viss ir ne tā, kā pati esmu izdomājusi. Un vēl - lai es uzzinu, kā tas ir, kad Tu klusē.
Man ir zaļas acis. Kādreiz viņās bija dzintarkrāsas lāsumiņi, bet tagad kaut kur pazuduši.
Tas ir mežs un jūra manī, kas tur tā spēlējas.
Dažreiz acīmredzot kāds no tiem diviem ņem virsroku. |
|
|