vakar biju aizgājusi ciemos pie kaķa, kurš šoreiz bija ļoti labā garastāvoklī, izpildījās manā priekšā pēc pilnas programmas, tāpēc visās bildēs ir redzams kā kustīgs, melnbalts Kaut Kas - apvēlās uz muguras, trinās man gar kājām. parasti viņš vienkārši sēž vai arī pat tad, ja pats pienāk man klāt, ar astes gala kustināšanu ziņo, ka viņam nepatīku. ja ar cilvēkiem viss būtu tik vienkārši, es dažreiz domāju. ;)

ieskatījos darbu logos un sapratu, ka bez manis tur pilnīgā mierā visi var iztikt.

joprojām nav karstā ūdens.

ja arī par kaut ko vispār domāju, tad par to, ka pavisam drīz man pietrūks šo dienu. bet pagaidām nepietrūkst. vasara.

es gribu ērkšķogas!