Zane - July 5th, 2024 [entries|archive|friends|userinfo]
Zane

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

July 5th, 2024

[Jul. 5th, 2024|07:35 am]
can I go home now

bet tad atceros, ka nav taču ne māju, ne ziemassvētku.

vienkārši sajūta tāda, ka dzīve apjožas ap manu vidukli vēl ciešāk. un es pakampju vēl lielāku malku gaisa, bet nezinu, kad varēšu to izpūst.

nesen redzēju skaisti ģērbušos sievieti. viņai bija spilgti oranži mati, spilgti rozā krekliņš un haki krāsas bikses. kopā tas izskatījās dievīgi, it kā kāds būtu iedziedājies man pie auss "in the jungle, the mighty jungle..."

šorīt es esmu melna jaka un lieli, smagi sudraba auskari - smaidīgi mēnestiņi čigāniņi, kas caur eglēm sāk vērties.

vēlāk iešu uz C. ielas mājām. jāsāk beidzot šķirot mantas. būs divas kaudzes. atstāt un ņemt līdzi. lielākā kaudze būs ar mantām, ko vilkt arī tālāk sev līdzi, kaut gan labprāt paņemtu tikai pāris gliemežvākus no mammas pirmā ārzemju brauciena uz Kipru, dažas fotogrāfijas, varbūt kādu grāmatu. ir beidzot atradušies pircēji. jauki cilvēki, man īpaši patika tas vīrietis. sieviete ar bērnu rokās ilgi stāvēja pie loga. tas šķita kā kaut kas tāds, ko es arī būtu darījusi, ja mēs ar viņu būtu mainītās lomās.

savādi, man negribas raudāt. man liekas, es nevarētu apstāties, ja sāktu.
LinkLeave a comment

[Jul. 5th, 2024|06:04 pm]
stay wild, moon child - tā rakstīts uz mana atslēgu piekariņa.

C. ielas dzīvoklī parkets čīkst ar katru reizi arvien niknāk.

domāju, varbūt tas saistīts ar gaisa mitrumu.

es pazūdu, atrodos un tad atkal pazūdu tajā skaņā.

pie velna to visu, es domāju, pamazām piepildot maisus. diena pazib man garām.

promejot satieku augšstāva kaimiņu.

"šķiet, gadi iet, bet jūs nekad nemaināties. kāds bijāt, tāds esat vēl arvien. kā jums tas izdodas?" saku to, kas man pirmais uz mēles. jūtos kā Aija Kinca.

"jāturas. vienmēr kaut ko var izdomāt. redz, nopirku zemenes. sonāte. nebiju domājis tērēties, bet smaržoja jau pa gabalu," viņš saka, paceldams uz augšu maisiņu ar zemenēm, it kā es neticētu arī tāpat.

kādu brīdi parunājamies par zemenēm. izstāstu par Mālpils zemenēm, kuras pašas ielec groziņā.

tad viņš uzkāpj augšā, bet es - lejup, tad ārā, vakara saulē, tad prom, prom, prom.
LinkLeave a comment

navigation
[ viewing | July 5th, 2024 ]
[ go | Previous Day|Next Day ]