05:46 am
"don’t tell me the moon is shining. show me the glint of light on broken glass." - anton chekhov
reiz sākusi teikt M. , ka mīlu viņu, vairs nevarēju apstāties, un katra nākošā reize bija kā apliecinājums iepriekš izteiktajam - tu nepārklausījies.
vakar iemaldījos kaķa pagalmā. logs bija vaļā un kaķis snauduļoja uz palodzes. kad gāju tuvāk, istabā kāds ieslēdza gaismu. metos pa galvu pa kaklu prom smiedamās. es zinu, ka tu zini, ka es zinu.
patiesībā šovasar tur nemaz tik bieži neieskatos. vismīļāk tur ir vasaras beigās, kad kaķis snauduļo uz kāpnēm, kur sabirušas aliču plūmītes. arī agrā pavasarī, kad saules pēkšņi ir vairāk, bet koku zaru ēnas vēl pēdējo cīruļputeņu valodā slapstās gar durvīm. ziemas gan ir kaut kas cits. var paiet mēneši, iekams atkal saredzamies.
09:03 am
( tikai kuš... )
10:01 am - santa.lv
cik skaists ziņas virsraksts:
"Lemberga jubilejā aizlido uz operu Itālijā. Māja paliek pilna ar kucēniem."
:))
09:23 pm
Uz ielas šodien mētājās kādam pazudusi Disneja sniegavīra piespraudīte. Un es iedomājos par ziemu. Ka es ziemā nesatieku pagalma kaķi, bet domāju par viņu bieži. Ziemā es mīlu M. un lūdzu sniegu, lai tas iesnieg viņa kapucē, kad viņš aiziet prom.
Šodien te kāds bija ierakstījis par izdegšanu, ka negriboties pat durvis atvērt un paņemt pasūtījumu.
Citu dienu viens garšīgi bija uzrakstījis par tēju.
Es nesaprotu, ko jūs visi ar to cenšaties pateikt.
Es dzeru tikai kafiju un ar cilvēkiem nesarunājos vispār.
Es nezinu, ko vēl gribēt no vasaras, tās atlikums plešas man acu priekšā kā King Crimson plates vāka vieplis ar plaši atplesto muti, kas it kā saka naaaaaaac, tieši man saka.