| in a snap of a finger |
[Jun. 19th, 2024|07:57 am] |
sapnī biju Vjetnamā, Niņbiņā, man bija zaļa kleita kā Keirai Naitlijai no filmas Atonement, un es domāju un netiku skaidrībā, kas ir zaļāks - tie rīsu lauki vai mana kleita.
Jums arī tā ir, ka no rīta laika ir ļooooti daudz, bet tad vienā brīdī pamanāt, ka tas ir arī viss - no visa tā laika palikušas tikai dažas sekundes?
it kā kāds noskaita tev ausī "3...2...1..."
un... un viss.
;) |
|
|
| |
[Jun. 19th, 2024|11:11 am] |
|
esmu kāda, kurai uz lietussarga iekšiņas zied sakura. virspuse ir melna. tā nu es šodien eju, eju, eju un esmu paslēpusies sakurās, ko neviens tāpat neredz, un haikās, kas visas ir par upi, taciņu un akmeni, kas novēlies no sirds. mani nedrīkstētu uztvert nopietni tādās dienās kā šī. kabatas pilnas ar dor blu sieru un vīnogām. iešļūcenes gan nebija tā labākā doma. esmu šmule ar dubļainu džinsu staru aizmuguri, bet priecīga šmule. |
|
|
| lietus ceļš |
[Jun. 19th, 2024|02:58 pm] |
nu čau. kā M. man parasti saka. nu čau.
ir trešdiena, bet sajūta tāda, it kā es vēl nebūtu visu pateikusi par otrdienu.
ja lietum būtu pašam savs ceļš, tad kurp tas, Tavuprāt, vestu?
( manuprāt, tas vienkārši aizvestu mūs visus prom. )
mīļš, balts, pūkains. un izstaipās graciozi.
mans telefons ir pārpildīts ar svešu kaķu bildēm.
tas vairs nav normāli.
un... un viss. |
|
|
| |
[Jun. 19th, 2024|07:46 pm] |
no visiem talantiem, kādi iespējami, visvairāk gribētu prast skribināties Tev aiz sienas kā pele.
lai Tu manis dēļ nakts vidū pēkšņi uztrūktos gultā sēdus, cenšoties saprast, kas ir viss šis troksnis - tik neizturami klusa skaņa, it kā kāds kaut kur plūkātu papīru sīkās strēmelītēs.
un tad Tu pasmaidītu un lēnām atkal samiegotos, jo atcerētos, ka tā taču esmu tikai es, Tava pele.
Bet es aizskribinātos tālāk pretī citām pelēm, citiem slazdiem, citām nomoda naktīm. |
|
|