| |
[Jun. 5th, 2024|07:37 am] |
Krustmāte atrakstīja, ka viens no kaķēniem – nešpetni šņācošā kaķu meitene , kas toreiz skatījās uz mani no pagultes ar acīm tik lielām kā apakštasītes – paliks pie viņas.
Tikmēr mums joprojām nav nekādu ziņu no Susuriņa, vienīgi sapņos vēl kādreiz saņemu kādu pastkarti bez paraksta, kur tad meklēju kādu izskaidrojuma pavedienu kā aprīļa cīruļputeņu vītajos pinumos.
Iesāku rakstīt stāstu. Ko citu man iesākt ar visu šo laiku, kas velkas man pakaļ kā izpletnis pēc nolaišanās uz zemes?
Pagaidām gan man ir tikai pirmais teikums, un tam pašam spīd cauri klusums, kas palicis pāri pēc Tavu aizejošo soļu atbalsīm.
Tas skan tā: “Tovasar viņas mežmalas māju dārzā iemaldījās magones – naktīs to sārtums pārbira pār viņas nenosūtīto vēstuļu melnrakstiem, saplūstot ar mežmalas skaļo klusumu un atpakaļceļu pie miega padarot neiespējamu.” |
|
|
| |
[Jun. 5th, 2024|08:00 am] |
vēl viena vakardiena... viņu tur tik daudz bija.
tas bija tik savādi.
es pēdējā laikā šad tad iedomājos par zeltītajām rožvabolēm.
un pēkšņi pilna pļava ar tām. |
|
|
| |
[Jun. 5th, 2024|10:15 am] |
| [ | Current Music |
| | Gregory Porter - Be Good (Lion's Song) | ] |
pateicu M., ka mīlu viņu.
bija tāda sajūta, ka izvelku pirkstus lauvai cauri krēpēm. |
|
|
| |
[Jun. 5th, 2024|08:36 pm] |
"The trick time plays is to lull us into the belief that everything lasts forever, and although nothing does, we continue, inside our dream."
es gribu izlasīt visu to grāmatu.
un vēl Paul Lynch "Prophet Song". tur kaut kas tāds bija, aiz kā toreiz pavirši pāršķirstot aizķēros.
un būtībā gandrīz visu, ko savā instagramā piemin Liina Bachmann. es nezinu nevienu citu cilvēku, ar kuru man tik ļoti sakristu grāmatu gaume.
visu dienu sāp mugura, un es pat nezinu, vai vairāk kustoties jeb nedarot neko. visu laiku gribas mest kaķa kūkumu.
reizēm mani māc klusas aizdomas, ka mani ir atradusi apātija - tā pati pelēkā, parastā, visaptverošā apātija, kas ir un paliek otram cilvēkam neizstāstāma.
izņēmums varbūt ir kaut kādi tādi atsevišķi brīži.
piemēram, pagājušonakt, kad miegā laižoties pēkšņi šķita, ka neesmu te viena.
likās, ka kāds pārslidina īkšķi pāri manai apakšlūpai.
pielecu gultā sēdus.
pārstaigāju visas istabas.
nebija te neviena.
teicu sev - guli, jau tūlīt būs jāceļas.
un iemigu tikai tad, kad biju pārvilkusi segu pāri galvai. |
|
|