kamēr gulēju, peonijas trekniem triepieniem pārkrāsojušas zemi ar tik tikko nojaušami rozā krāsas kārtu.

es dažreiz domāju, kā bija labāk - toreiz, kad mīlēju visus citus un sevi nemaz, jeb tagad, kad mīlu tikai sevi un citu nevienu nemaz.

cilvēkus ne tik vien nemīlu, bet arī nicinu, jo pēdējā laikā esmu sapratusi, ka pati esmu tāds cilvēks, kas nakts laikā aizskrietu palīdzēt, bet kur būtu viņi?

liekas, ka man vajadzīgs t-kekls ar uzrakstu what doesn't kill you mutates and tries again... ;)

vai arī

talk to me...

I just took out my hearing aids...

:]