| |
[Dec. 21st, 2024|07:39 pm] |
|
par sevi zinu, ka laimīgumu ilgi neizturētu, bet gan jau, ka rakstītu arī par kaut ko citu, ja tā būtu manas dzīves sastāvdaļa. pagaidām sev esmu tikai es pati, turklāt te ir tik daudz spoguļu, it kā kāds iekārtojot šīs istabas būtu gribējis man pateikt, lai labāk pati uz sevi paskatos. bet es jau skatos!!! novērsties nevarēdama. spoguļi ir jauki, tajos bieži notveru kaut ko citur neieraudzītu. kad sāku skatīties tuvāk, pētīt, saskatītais bieži pazūd. tātad varbūt nebija nemaz tik svarīgi. |
|
|
