Ceturtdiena, 23. Sep 2004, 14:03
Kautkas nav tākā vajadzētu būt, ja man ir kautkas slēpjams, vai ne?! :/

Visam kādreiz ir pirmā reize (izņemot lietas, kam nekad nepienāk neviena reize), un šoreiz man ir pienākusi pirmā reize privātam postam. Jā, tādu es pirms mirkļa šeit ieliku, bet neviens (izņemot mani) to neredz. :P

Es nēsmu tāds, kādam man vajadzētu būt, lai es būtu tas, kas es gribu būt, bet es vienalga gribu palikt tāds, kāds es esmu.
Varbūt es esmu muļķis, bet varbūt vienkārši laimīgs (tā dziedāja reiz kobeins ar grupu Nirvana, un daudzus gadus vēlāk to pašu atkārtoja grupa Yellowcard, un man ļoti patīk šī dziesma, šķiet, tā ir vienīgā Nirvanas dziesma, kas man patīk, un gan jau gana saprotams ir tas, ka runa ir par dziesmu Dumb, kas man šobrī (nedz arī brīdi iepriekš) neskan). Varbūt arī nē. Bet kam tas interesē?!
.
Garastāvoklis:: tākā sabijies tākā nezinu kāds
Mūzika: Saves the Day - I Think I'll Quit
 ir doma | 7 raksta

Ceturtdiena, 23. Sep 2004, 22:59
[info]2xt

Un es varu Tev droši pateikt, ka man reiz bija attiecības, kurās viss man ar to otru pusi bija kopīgs, un nekas, pilnīgi nekas nekad netika slēpts vienam no no otra. To es saucu par uzticēšanos un paļaušanos, tā tiešām bija pietiekoši lielā daudzumā.

Nedz man nedz viņai nebija nezināms pat neviens otra e-pasta paroles saturs vai kas tamlīdzīgs. Un nemēģini teikt, ka tas bija kautkas ekskluzīvs vai ekstraordinārs, supernaturāls. Praktiski visās attiecībās, kuras man no malas liekas ir jaukas un respektējamas, ir novērojams apmēram tas pats, nemaz nerunājot par laulātiem pāriem, kam viss ir viens, un, kas viens otram pieder pilnībā, ieskaitot katru domu un vēlmi...
Iepriekšējais - Atbildēt