Trešdiena, 28. Jul 2004, 19:38

Es grupas nosaukumā ieliku vārdu twang un mani sauca par klaunu, es grupas nosaukumā liku vārdu tears, un man nācās daudz raudāt. Es mīlēju no sirds un ar pilnīgu atdevi, manu sirdi samīdīja kājām un tad, noturot to par trauku lupatu, izmeta ārā. Es apšokējos par to, ka arī Filips ar Ivetiņu ir pašķīrušies, un osī ar savu lēdiju (viņi taču bija kopā vismaz divus gadus). Kas ar jums, cilvēki, notiek? Mans māsasvīrs teica, ka no viņa skolas biedriem ir tikai daži vēl palikuši, kas nav šķīrušies, bet Ādamam bija tikai viena vienīga Ieva... Ja daudz iet, var tālu aiziet, bet ja seko nepareizai kartei, var nomaldīties, ja daudz domā, var daudz izdomāt, bet ja klausās dumjus skolotājus, var sabojāt visu savu dzīvi. Ja Andrejs nomirs ātrāk par mani, es viņa bērēs centīšos uzlikt viņa mīļāko Green Day dziesmiņu. ;)

Ceturtdiena, 29. Jul 2004, 13:45
(Anonymous)

žēlīgi, ka nevar redzēt uzreiz--> tālāk. kas būs tālāk, vai kāds vēl gaida, vai palikt tepat. vai rīt varbūt...? un ja nu tomēr nē? p.koelju rakstīja- dievi izmet kauliņus un nejautā, vai tu gribi piedalīties spēlē vai negribi. un dažreiz tiešām liekas, ka kāds spēlējas ar mums- davaj izmetam un paskatīsimies, kas sanāk? ekk.... no otras puses jāatzīst, ka tieši šīs neparedzamās spēlītes padara mūsu ikdienu krāšņāku. vai - labāku...? L.

Otrdiena, 3. Aug 2004, 13:16
[info]2xt

in God I trust, so, es paļaujos uz Viņu, ka Viņš mani neatstās, par Annu nezinu... Viņa jau nespēj mīlēt tā, kā mīl Dievs... Es jau arī nespēju, tur nav ko pārmest (vai drīzāk - jāpārmet visiem)...