ALvils

vai posti, ko likām tikko atklājuši journālu, ir tādi paši kā tagad? Nē! Kāpēc? Tāpēc, ka mēs tagad zinām kas ir jounrāls. Kas tas ir citiem un kas tas ir mums. Mēs visu laiku iegūstam vairāk pieredzes un ar katru brīdi piegrūžam savas smadzenes ar jaunu un jaunu inforāciju (ak, mūsu nabaga RAMs, reāli nepietiek, lai tiktu galā ar visu to informāciju, nav jau kompis, kam laiku pa laikam RAMu var papildināt...). Un īstenībā tas ir arī tā, kā tam būtu jābūt, un man šķiet, ka ja paiet kāda diena, kurā mēs neko jaunu neiemācamies un negūstam kādu jaunu atziņu tajā, tad šī diena ir veltīgi nodzīvota un tai vispār nav bijusi nekāda jēga. Un, ja dzīvē palikušas tikai šādas dienas, mož nav vērts vispār vairs dzīvot... vai arī jāmaina dzīvošanas politika... jādzīvo tā, ka nākas saskarties ar jaunām lietām, kas mūs māca, dauza, spārda, sakošļā un izšpļauj, bet padara gudrākus un stiprākus... Un atkal jautājums, nafig tas viss vajadzīgs... Kāda vispār šeit uz šīz planētas šai sasodīti mazājā vai no otras puses skatoties nežēlīgi garajai dzīvei ir jēga...