ALvils

Šodiena sākās iekš LKR. Jau 00:30 sākās manis un Kamieļa vadītais raidījums DubulTTēja, šoreiz bija par sabiedrisko transportu, un bija visnotaļ jautri. Kad jautrība beidzās 1:50 (20 minūtes vēlāk, nekā bija paredzēts), devāmies uz tramvaju, kamielis ar 10.tramvaju devās uz Rāmavu, bet es ar savu lēdiju pagāju tramvaja pieturai garām un šķērsoju akmens tiltu ar kājām, devāmiem pie viņas, jo viņa dzīvo āgenSKAlnā, pa ceļam (uz akmens tilta) noskatījāmies preču vilciena izrādi "preču vilciens šķērso Daugavu", bija emo. Nedaudz vēlāk (apmēram atrodoties pie uzvaras pieminekļa) radās ideja pabraukāties ar velosipēdiem, kā nekā pulxtens vēl tikai kādi trīs. Tad nu paņēmām velosipēdus un devāmies parādes braucienā pa āgenSKAlnu, kad pēkšņi es nācu klajā ar ierosinājumu "aizbraucam uz Rāmavu?!", kas tika akceptēc un mēs devāmies uz Rāmavu.Kad bijām Rāmavā, es biju dikti apsaldējis ausis, tāpēc vajadzēja iegriezties pie Elīnas (kur atradās arī kamielis), lai sasildītos, iedzertu tēju, izlūgtos no namamātes PIŽIKU atpakaļceļam (lai ausis nenosaltu no jauna), izrādījās, ka pižix ir tik jestrs aksesuārs, ka tā pielaikošanu pat nācās iemūžināt pāris fotouzņēmumos. Atpakaļ āgenskalnā bijām ap sešiem. Astoņos jāceļas augšā, jābrauc uz talku Šmerlī (tā bija sarunāts ar Annas draudzeni Sieru), nekāda gulēšana nenotika, nav tak vērts gulēt tikai 2 stundas, skatījāmies Johnny English (agjenta 007 dzjimsa bonda filmas parodija ar rovanu atkinsonu galvenajā lomā), neko daudz nesanāca no tā visa redzēt, jo visu laiku sanāca laiku pa laiku tākā parubīties... Pienāca sūrie astoņi, saģērbāmies un devāmies ceļā, kad iznācām pa vārtiņiem uz ielas, atnāca īsziņa no Siera, ka nekādas tikšanās un talkošanās ar viņu nebūs, mēs nedaudz pamīņājušies pa pagalmu un padusmojušies uz Sieru devāmies gulēt, ap vieniem piecēlāmies, parakņājāmies pa PC, paskatījāmies man diskos iekrājušos mūzikas video, devāmies ar stopiem uz Jūrmalu. Ar 53.autobusu līdz Zoļikam, tur jūrmalas šoseja. Kādas 15 - 20 minūtes pastopējām, neviens nestājās, metām mieru (nabaga miers) un devāmies uz Bolderājas jūrmalu. :) Bolderājā paēdām pusdienas un vērodami dāžādus īmoīgus zīriņus un ūdensžurkas paralēli tam noskatījāmies arī saulrietu, un tad pēc dažiem ekstremāliem mīļojumiem kāpās (tas arī bija baigais emo) gar jūru devāmies uz Molu, pa ceļam no Kamieļa noSKAidrojām, ka pēdējais autobuss no Bolderājas ir 22:40, ātri aizgājām uz molu, iefanojām, kā tur viss izskatās, noskatījāmies, kā iebrauc Daugavā kuģis, steidzāmies uz autobusu, par pamatīgu brīnumu (likās, ka nesanāks) izdevās paspēt arī uz to pēdējo autobusu, un jā, tagad atkal esmu pie Annas, viņa, lasot grāmatu, kas domāta bērniem (laikam pirmskolas vecuma) "Mūsu ķermenis", te pat blakus uz dīvāniņa ir parubījusies, bet nu jā, laikam jau būs jāiet gulēt. :)