|
Nov. 23rd, 2015|11:25 pm |
"Priekš dažiem gadiem - tieši kad, nav svarīgi - pēc atklājuma, ka nauda man makā tikpat kā cauri, bet krastā nav palicis gandrīz vai nekas tāds, kam vel būtu ta vara mani piesaistīt, es nospriedu, ka nebūs par ļaunu pakuģot, lai iepazītu pasaules ūdeņus. Tas man ir tāds pārbaudīts paņēmiens, kā atbrīvoties no grūtsirdības un atjaunot asinsriti.
Vienmēr, kad ievēroju nīgras rievas iegulstam ap muti, kad manā dvēselē valda drēgnais slapjdraņķa novembris; kad pieķeru sevi neviļus apstājamies pie zārcinieku izkārtnēm un pievienojamies sastaptajiem
bēru gājieniem; bet it sevišķi tad, kad grūtsirdība ņēmusi virsroku pār mani un vienīgi nelokāmie morāles principi liedz man, uz ielas izgājušam, visiem garāmgājējiem raut nost cepures, es saprotu, ka ir pēdējais laiks doties jūrā, turklāt jo ātrāk, jo labāk. Tas man aizstāj lodi un pistoli."
|
|