|
Jan. 5th, 2015|08:35 pm |
jau nedaudz pirms šis pārgalvis noslīka kolkā (filma neskatāma, wēk) tas sākās, ka nevaru pārstāt domāt par Nao vecvecmammas budistu mūķenes teikto, ka vilnis augšā, vilnis lejā ir viens un tas pats.
un, ka neviens dzīvnieks nekad cilvēkam nav uzdevis nevienu jautājumu, lai ciks labi samācīts un "attīstīts" gorilla vai kas viņš būtu.
un, ka daudzi mēs to vien darām kā cenšamies iznīcināt dievu(s), bet (diemžēl) nesanāk(s).
vēl arī nav īsti skaidrs, ko izdomāt par Darvina (uz atsauci uz Bufonu) teikto, ka suns esot vienīgais dzīvnieks, kurš mīl cilvēku vairāk par sevi pašu. ļota pieķeršanās ir mīlestība varbūt. tad tāda man ir, bet es neesmu suns un viņa nav arī kuce (citreiz tikai). pagaidām. labāk tomēr uzcept vistiņas. viņu mazos, muskuļainos, saldos, spārniņus pikantā mērcītē. vilnis augšā, vilnis lejā un uz pannas virsū hops.
//https://www.youtube.com/watch?v=iSM581oQMRs |
|