|
Dec. 30th, 2014|09:16 pm |
nu iedomājies, pamosties aizmūkot veiksmīgi no murga (parasti) nakts vidū un saprast, ka nevari pakustēties, necik un neko, pat ne ka elpo vai neelpo, neko, neko, it kā apziņa atdalījusies no ķermeņa, kuru tomēr jūt vēl kādu brīdi, smagu, smagu, ļoti smagu, bet neko nevari ar to padarīt. pazūd arī laika izjūta, šķiet, ka gulēsi tā mūžīgi. un ja vēl telpā kās ir, no tā murga tad vispār čau:) tiešām māra uzsēžas uz krūtīm. vai muguras, jo es guļu un pamostos parasti uz vēdera ar rokām apakšā krustā. ja tevi kāds kārtīgi sasien un atstāj uz nenoteiktu laiku.
re kur precīzi: "A neurological interpretation of this phenomenon is that it results from a hyper-vigilant state created in the midbrain.[9] More specifically, the emergency response is activated in the brain when individuals wake up paralyzed and feel vulnerable to attack.This helplessness can intensify the effects of the threat response well above the level typical of normal dreams, which could explain why such visions during sleep paralysis are so vivid." |
|